2011. gada PR nozares TOP 10: m**kas, hakeri un baumas.

Piedāvāju savu versiju par 10 notikumiem 2011. gadā, kas droši stāstāmi un analizējami gan ar sabiedrisko attiecību studentiem lekcijās, gan draugiem pie ruma glāzes.  Tādi, kurus būs vērts atcerēties arī pēc pāris gadiem. Kādam veiksme, kādam neveiksme – spriediet paši. Aptuveni hronoloģiskā secībā.

1. Prezidents atlaiž 10. Saeimu. OLIGARHS  – VISU ĻAUNUMU SAKNE.

Rīkojums, kas pamatīgi ietekmēja visu sociālpolitisko vidi Latvijā. Pēc šīs runas Valdi Zatleru pirmo reizi pie pils sagaidīja fanu pūļi ar ziediem. Tas pagaidām arī ir bijis viņa augstākais popularitātes punkts, kuru viņš diez vai vēl kādreiz sasniegs. Uz uzticības kredīta rēķina (referendumā par Saeimas atlaišanu nobalso 96% no tiem, kuri piedalījās) nodibina partiju, par premjera amata kandidātu virza Edmundu Sprūdžu, vēlāk netiek apstiprināts arī par Saeimas priekšsēdētāju un īsu brīdi pēc koalīcijas apstiprināšanas ZRP reitings ir nokritis līdz 5% barjerai.

2. Baibas Sipenieces vēstule Aivaram Lembergam. ŠOVMENIS PRET ŠOVMENI.

Oligarhu kapusvētku iedvesmota, Baiba Sipeniece aizsūtīja Aivaram Lembergam e-pastā vēstuli, kurā paziņoja, ka atsakās vadīt Ventspils Jūras svētkus. Vēstulē bija diezgan daudz gramatisko kļūdu, ko kā uzmanības novēršanas instrumentu no vēstules satura veiksmīgi izmantoja Lembergs, savā Twitter kontā izsludinot konkursu par to, kurš pirmais pareizi saskaitīs kļūdas šinī vēstulē, iegūs 1000 Ls un Akvaparka apmeklējumu.

3. Klāva Olšteina paziņojums ar gandrīz asarām acīs pirms balsojuma par Zatleru kā prezidentu uz otro termiņu „Esmu gatavs nolikt deputāta mandātu, lai sekotu Prezidentam, lai tautā radītu [..] atmodu’’. TAGAD VAI KAUT KAD.

Par Zatleru nenobalsoja, Olšteins mandātu nolika, izstājās no Vienotības, iestājās ZRP, ar skandālu aizgāja no ZRP, pašlaik kopā ar vēl 5 ZRP exbiedriem – bezpartejisks. Kuru atmodu ar šīm rokādēm Olšteins tautā ir radījis, man nav ne jausmas. Ja nu vienīgi atklāsmi, ka jaunā paaudze pagaidām ne ar ko neatšķiras no vecās – pusgada laikā 2 partijas un tagad bezpartejisks. Lielākais ieguvums – atpazīstamība.

4. Štokenbergs pamet Latvijas radio studiju. NEPATĪK ŽURNĀLISTS? PAMET VIŅU!

Nespēdams atrast kopīgu valodu ar žurnālisti jautājumos par izmaiņām Komerclikumā saistībā ar patiesā labuma guvēju atklāšanu, ministrs Latvijas radio tiešajā ēterā pamet studiju ar vārdiem “Es atvainojos. Man pietiek”, izraisīdams negatīvas publicitātes vilni.

5. Kārlis Streips TV tiešraidē ZZS nosauc par maukām. MAUKAS UN SUTENERI.

Kārlis Streips LTV raidījuma Krustpunkti tiešraidē ZZS nosauca par maukām. Situācija neviennozīmīga, bija gan aizstāvji, gan gānītāji. Vieni uzskatīja, ka Streips ir nosaucis lietas īstajos vārdos, citi – ka gājis par tālu. Streipu atlaida no darba LTV. Manuprāt – līdz 22:00 TV ēterā šim vārdam būtu bijis jāpiemeklē pieklājīgāk skanošs sinonīms.

6. Nila Ušakova kaķi. MURIS UN KUZJA.

Foto: LETA

Iespējams, ka Ušakova vecākā gada gājuma elektrorātam šis ir vēl viens labs iemels teikt „Nu man tā patīk tas Nils” (tulkots no krievu valodas), taču, manuprāt, tas aizgājis par tālu. Protams, ka mīļš kaķītis ir viens no veiksmes faktoriem, lai tavs video youtube.com kļūtu „virāls”, bet diez vai tas iet roku rokā ar nopietniem un pat smagiem ikdienas jautājumiem. Kāds oponēs, ka „aptaujas varētu rādīt ko citu”, bet man vienalga. Tas ir sasniedzis jau paštīksmināšanās stadiju, kad cilvēks vairs nejūt, ka ir par daudz.

7. LETAs weblapas uzlaušana kā protests pret nepatiesas informācijas izvietošanu. HAKERU PR.

Labākā protesta forma pret nepateisas vai nepamatoti apmelnojošas informācijas izplatīšanu, kādu pēdējā laikā esmu redzējis. Īsumā – kādam nepatika, ka LETA nebija pārbaudījusi kādas kompānijas izteikumu par citām kompānijām, rezultātā tika uzlauzta LETAs mājas lapa un tur ievietots ziņojums, ka „tā darīt nebija smuki”. Interesanti, vai LETAi izdevās noskaidrot šīs vēstules autorus? Vairāk -šeit.

8. Nila Ušakova parakstīšanās par krievu valodu kā otru valsts valodu. ЕС НЕЕСМУ ПРЕТ ЛАТВИЕШУ ВАЛОДУ.

Manuprāt, viena no jaudīgākajām komunikācijas kļūdām 2011. gadā. Zemūdens akmeņus nezinu, taču neticu, ka šim apakšā stāv tikai vēlme izpatikt savam vēlētājam, jo ne Ušakovs, ne viņa PR cilvēki nav tādi muļķi, lai neapzinātos sekas šādam paziņojumam. Spriežot pēc pēdējā laika aktivitātēm, viņi vai nu neparedzēja tādas sekas, vai nu nebija sagatavojuši 2. un 3. soli, jo ar katru paziņojumu, kā Nils mīl latviešu valodu, kļūst tikai sliktāk. Esmu diezgan drošs, ka šim solim drīz varētu klajā nākt loģisks skaidrojums. Ja līdz šim SC, pateicoties tikai un vienīgi ieturētai un visnotaļ pozitīvai Ušakova komunikācijas politikai, bija ieguvuši arī daža laba latvieša balsi, tad ar šo gājienu viņi ne tikai tās zaudēja, bet radīja arī absolūti nevajadzīgu plaisu starp iedzīvotājiem, kā rezultāts būs referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu. Paši SC ar Ušakovu un kaķiem priekšgalā mēģina šo visu saglābt, pat sūtot  savu latvisko SC deputātu atklātu vēstuli sabiedrībai, cik Nils ir latvisks un patriots, taču nevar mājai degošu jumtu nodzēst ar lejkannu.

9. Katoļu baznīca panāk kardināla Jāņa Pujata Twitter parodijkonta @kardinalsPujats dzēšanu. UZMANĪGI AR HUMORU. ĀMEN.

Ilustrācija: Ernests Kļaviņš, ir.lv

Interesants precedents latvijas Twitter vidē. Katoļu baznīca pēc pusotra gada panāca, ka tiek slēgts kardināla Jāņa Pujata parodijprofils, (kurš šodien ir atgriezies) kuram bija vairāk nekā 10 000 sekotāju. Tas nebūtu nekas neparasts, ja vien konta uzturētāji būtu uzdevušies par kardinālu, taču autori bija norādījuši, ka konts ir parodija (burleska), ko Twitter politika atļauj. Tādējādi katoļi vai daži to pārstāvji devuši skaidru mājienu, ka viņiem humors ir pieņemams tik tālu, kamēr tas neskar viņus. Konta slēgšana ieguva visai lielu rezonansi ārī ārpus interneta gan drukātajos medijos, gan radio, gan TV.

10. Baumas par Swedbank bankrotu. MAN MĀSĪCA TEICA, KA VIŅAS DRAUDZENES DŽEKS…

Neliels hronoloģisks materiāls atroadams šeit.

Kārtējais notikums, kas liekams mācību grāmatās kā piemērs. Jau iepriekš esam gan izpirkuši sāli, gan mainījuši visus iekrājumus uz eiro. Šoreiz kārta bija Swedbankai un baumām par tās bankrotu. Cilvēki diennakts laikā no bankas izņēma ap 30milj. latu. Interesanti, cik vēl paspēja arī aizskaitīt prom. Baumu fenomens pie mums nostrādā jau atkārtoti. Šoreiz beigu fāzē benzīnu ugunij pielēja sociālie mediji, jeb precīzāk – Twitter. Atklāts ir jautājums – kā cīnīties ar baumām – vai tās jānoliedz vai jāignorē. Šinī gadījumā mans īsais rezumē – līdz ko bankas darbinieki saprata, ka šādas baumas ienāk no vairākām pusēm un rezultējas sistemātiskā naudas aizplūšanā, pirmais, ko vajadzēja izdarīt – momentā iniciēt  krimināllietas ierosināšanu par nepatiesu baumu izplatīšanu un t onokomunicēt. Sliktāk nebūtu bijis. Taču visi mēs pēc kāzām esam gudri ar čībām uz galda, TV pulti rokās, laptopu blakus un alus kausu rokās. Un, protams, pilnu sauju ar viedokļiem.

Ja arī Tev ir palicis atmiņā kāds notikums, kas būtu pierakstīšanas vērts – padalies!

Lai Jums notikumiem bagāts 2012!

P.S. Klīst baumas, kas tas būšot pēdējais – netaupieties!

Kā nekļūt par baumu upuri

Masu panika, kas saistīta ar finansēm, mūsu valsti piemeklē jau atkārtoti. Domāju, ka liela daļa jau piemirsusi, piemēram, „pilnīgi drošas” baumas, ka tiks devalvēts lats, kas izraisīja masveida naudas maiņu uz eiro. Man nav ilūziju par to, ka Swedbank gadījums būs pēdējais baumu vilnis par finanšu tēmu, jo dzīvojam valstī, kur jebkuras negatīvas tenkas par šo tēmu uztver ar krietni lielāku uzticības devu, nekā amatpersonu paziņojumus, kuriem Latvijā pēc SKDS datiem tic tikai 13,5% (!!!) iedzīvotāju. No tiem 12,8% drīzāk tic, bet pilnībā tic vien 0,7%.

Tādēļ šinī ierakstā daži vienkārši ieteikumi, ko darīt, ja atkal saņemsiet īsziņu „No drošiem avotiem zināms, ka … bankrotēs… devalvēs u.tml.”

1. Nopratiniet savu pirmo informācijas avotu no A-Z, neļaujot atbildēt ne uz vienu jautājumu ar „it kā…”,  „iespējams…”, „paziņa teica…”, „īsti nezinu, bet…”.
2. Internetā (jo tur informācija nokļūst visātrāk) meklējiet oficiālu informāciju:
   • izskatiet lielākos ziņu portālus – jaunumus, kā arī meklēšanas logus, ievadot tur atslēgvārdus;
   • pārbaudiet informācijas plūsmu sociālajos medijos Twitter.com, draugiem.lv, Facebook.com, (Twitter.com meklēšanas funkcija strādā arī tad, ja tur neesat piereģistrējušies);
   •  pārbaudiet attiecīgās kompānijas/iestādes oficiālās vietnes, sociālo mediju kontus (tie parasti diezgan augstu uzrādās google.lv rezultātos. Ja tomēr pirmajā, otrajā  lapā neizlec, tad pie kompānijas nosaukuma meklēšanas lodziņā pierakstiet klāt arī attiecīgās vietnes nosaukumu. Piemēram, „Swedbank Facebook);
   • klausieties ziņu raidījumus (radio/tv (lielākās radio stacijas ir arī internetā));
   • ja informācija ir saistīta ar kādu ārvalstu iestādi (kā Swedbank gadījumā ar baumām par slēgtajām bankas filiālēm Zviedrijā un Igaunijā), izmantojiet google.lv, meklējot informāciju attiecīgās valsts valodā – elemetāras frāzes iztulkojiet, izmantojot http://translate.google.lv/ – rindkopas tas tulko nekorekti, taču ar atslēgvārdiem tiks galā. Tas jūs aizvedīs līdz attiecīgās valsts medijiem. Arī tur atrasto informāciju variet iztulkot ar to pašu tulkotāju un vismaz aptuveni sapratīsiet, par ko ir runa. Var arī meklēt sociālajos medijos cilvēkus, kas informāciju var iztulkot.
   • Meklējiet paziņas, kurām ir vistiešākais sakars ar konkrēto jautājumu/nozari, vai arī mediju pārstāvjus, kuri, ja arī nezinās oficiālu informāciju, zinās, kur vislabāk to meklēt, lai uzzinātu iespējami ticamākus paziņojumus.
   • Pēc vajadzības atkārtojiet jebkuru augstāk redzamo punktu, jo baumu karstākajā punktā informācijas plūsma ir milzīga – jāspēj tikai ar vēsu prātu izsijāt faktus no muļķībām.

Šīs ir pašas vienkāršākās lietas, ko ļoti ātri var paspēt izdarīt jebkurš. Tas baumu izplatīšanas un tam sekojošā darbību viļņa ķēdē var būt izšķiroši. Cilvēki šādās situācijās ir ļoti jūtīgi un bieži vien spriestnespējīgi, tādēļ viegli ļaujas pūļa psihozei.

Un nobeigumā atcerieties, ka nepatiesu baumu izplatīšana ir krimināli sodāma, tādēļ pirms paniskiem ierakstiem padomājiet divreiz. Divi spilgti muļķības piemēri no vakardienas:

1. Apskatot dziļāk to Twitter lietotāju, kuri sākotnēji meta iekšā visskaļākos apgalvojumus par Swedbank krahu, vārdus un uzvārdus, secināju, ka lielākā daļa bija skolnieki, kas ne tikai nespēj izanalizēt bankas bankrota iespējamības riskus, bet arī neapzinās, kādas sekas jebkurš šāds ieraksts var radīt.

2. Kāds Twitter lietotājs iemeta paziņojumu “KAS NOTIEK AR SWEDBANK? HANZANET NEIET! #SWEDBANK“. Protams, ka tas, dažam labam tikai “pastiprināja aizdomas” par to, ka “kaut kas te tīri nav”. Pēc dažām minūtēm sekoja ziņojums “Ar SWEBANK viss labi, bija izkritis LAN vads #SWEDBANK #HANZANET“.

P.S. Arī man nauda glabājas Swedbank. Uz bankomātu negāju. Izdarīju visu augstā minēto+iegāju internetbankā, testa pēc pārskaitīju nedaudz naudas no viena konta uz otru Swedbank kontu, sazvanīju draugu, kurš savulaik strādājis Swedbankā, un viss – aizgāju ar draugiem uz hokeju.

P.S.2 Par baumām iesaku palasīt arī šos trīs gabalus: 1. Īsi par iebiedēšanu 2. Nāvīgās baumas. 3. Īsi par iedvešanas mākslu.

Kā uz ielas aizbiedēt zagli

Reiz vidusskolas laikā, kad pēc mācībām braucu mājās no Rīgas uz Ķekavu, autoostā man pienāca klāt 2 krievu valodā runājoši „tu man esi parādā” džeki un sāka uzstājīgi prasīt latu.

Teicu, ka man nav un paātrināju gaitu, iekāpdams pirmajā tuvākajā autobusā, kurš bija piebraucis un kuram durvis bija vaļā – no apkārtējiem šie 2 nebaidījās, bet autobusā līdzi nekāpa. Tie pagaidīja kādu minūti un devās nākamā „parādnieka” medībās. Domāju, ka rīkojos pilnīgi pareizi, taču ko darīt, ja blakus nav autobusa ar atvērtām durvīm uz Staļģeni ?

Vienā materiālā (tas kaut kur failu gūzmā pazudis, tādēļ nepieminu autoru, ja kāds ļoti vēlas – parakšos un sameklēšu), kas veltīta cilvēku psiholoģiskajai iespaidošanai un manipulācijai, izlasīju sekojošu pamācību, kas paralizējot jebkuru burlaku, kam no jums vajag naudu vai jebko citu, kas viņam nepieder. Metode amizanta, neesmu dzirdējis, ka kāds to pielietotu praksē. Kādēļ, sapratīsiet pēc apraksta. Nu tad lūk:

1. Līdz ko tev kāds “piesienas”, izstiep pakausi uz augšu tik tālu, lai uz uzbrucēju skatītos „caur pieri”.
2. Galvu saliec pa grādiem 25-30 jebkurā virzienā uz sāniem.
3. Apakšžokli izstiepjam tik tālu uz priekšu, cik vien iespējams – lai mute paveras vaļā.
4. Un tad bez lūpu kustināšanas ir jāizdveš skaņa, kas ir kaut kas starp suņa rūcienu un iespējamo zemāko/augstāko nepārtraukto cilvēka skaņas izdvešanu.
5. Pamēģiniet spogulī – varētu darboties?

Pamatojums bija tāds, ka šāda rīcība asociējoties ar slimu, neprognozējamu agresivitāti, kas liek sabīties pretiniekam. Kāds negrib pamēģināt un pastāstīt par rezultātiem? Nu kaut vai kādā sporta spēlē, vai kā atbildi uz nevēlamu žurnālista jautājumu, ne tikai uz ielas .

Lai jums mierpilna nedēļa!