Dzīvās reportāžas no cietuma kameras – @latvia_prison, @LV_cietums [papildināts 17.06.2013.]

Brīdī, kad man Latvijas Twittosfēra jau sāka šķist pārāk garlaicīga, lai tai veltītu laiku ārpus darba, parādījās konts, kas šai informācijas ieguves vietai iedeva jaunu spērienu. Tas ir @latvia_prison, kur kāds ieslodzītais, kas pēc paša vārdiem ir “pacans” un “sēž” par Ceļu policijas kukuļošanu, atklāj cietuma aizkulises. Cilvēkiem, kuriem līdz šim vienīgā saskare ar cietumu bijusi filmās/grāmatās/”Kriminal inform” vai preses konferenču atreferējumos, saturs ir gana saistošs un atšķirīgs no pārējās informācijas gūzmas, lai konts strauji kļūtu populārs.

Tvītu saturs, šķiet, ir autentisks – vienkāršā valodā ar cietuma terminiem tiek stāstīts par dzīvi un nejēdzībām aiz restēm, papildinot to visu ar fotogrāfijām. Diez vai kādu pārsteidz, ka mūsu cietumos apstākļi ir krietni atšķirīgi no tiem, kādos dzīvo, piemēram, Bērings-Breivīks – zupa ir negaršīga, daudziem ir telefoni, var dabūt arī sievieti seksam, medicīnas pakalpojumi ir katastrofāli, tualete ir vienkāršs caurums grīdā u.tml. Tomēr no vispārīgiem viedokļiem, kas līdz šim “kaut kur” lasīti, šo kontu atšķir tas, ka notiek “tiešā reportāža” no notikuma vietas.

Pagaidām kā vienīgais konta mērķis ir izvirzīts nejēdzību un naudas izšķērdēšanas atklāšana cietumos.

Akcija, protams, ir nelegāla un tā var nepatikt virknei cilvēku. Tomēr – ja mērķis ir labs, tad man personīgi ir vienalga, vai šim ieslodzītajam drīkst būt tālrunis ar mob. interneta pieslēgumu vai nē. Atcerēsimies, ka arī Neo rosība nebija gluži likumīga. Tas gan interesēja tikai likuma sargus, bet ne informācijas saņēmējus – sabiedrību. To gan nepārmeta neviens, jo mērķis bija cēls.

Var arī diskutēt par ētiskajiem aspektiem, vai mums būtu jāsatraucas par zagļu un slepkavu dzīves apstākļiem cietumā, kurus apmaksā nodokļu maksātāji, tomēr jārēķinās, ka viņi visi kaut kad nāk ārā. Un ja ir vēlme šādus cilvēkus veidot par labākiem, tad aprakstītā vide to diez vai veicina. Ja nu vienīgi motivācija “vairs nekad tur nenokļūt”. Bet nu neesmu es cietuma lietu eksperts, tādēļ ar moralizēšanu neaizraušos.

Ir pāragri šo Robinu Hudu, kurš “parastajiem” ļaudīm naudas vietā nelegāli piegādā slēptu informāciju, salīdzināt ar Neo vai Asānžu, taču mani konts ir ieintriģējis 2 iemeslu pēc. Pirmkārt – tā ir unikāla informācija par cietuma ikdienu, es pats noteikti  nemeklēt kādu, kas ir “sēdējis”, lai man pastāsta, kā ir “iekšā”. Otrkārt – man ir  profesionāla vēlme uzzināt, ar ko šāda komunikācijas forma beigsies – cik ilgi tvītos, kā reaģēs varas iestādes, vai tas ko mainīs u.tml. Jo skaidrs, ka varas struktūras par šo jau ir informētas - LETĀ ir ziņa, kurā šo aktivitāti komentējusi arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve, atklājot, ka ir noskaidrots, no kura cietuma tiek rakstīts, kā arī ieslodzītajam (ja atradīs, kurš to dara) tiks atņemts mob. tālrunis un piemērots sods – 15 diennaktis karcerī. Atbildi nav palicis parādā arī @latvia_prison, ierakstot, ka gadījumā, ja 2 dienas no viņa būs klusums (kas nozīmētu, ka viņam ir atņemti sakari), tiks publiskoti vadību atmaskojoši dokumenti – to izdarīšot persona no “ārpasaules”, kurai ir piekļuve informācijas ievietošanai profilā. Šo tvītu gan pie @latvia_prison ierakstiem vairs neredzu.

Kontam dažu dienu laikā jau ir vairāk nekā 2000 sekotāju, kuru starpā ir gana daudz mediji, kā arī citas sociāli aktīvas un populāras personas, kas informācijas apriti padara krietni ātrāku nekā @latvia_prison aprakstītā cietuma vēstuļu sistēma “zirgi”.

[11.06.2013.]

Šobrīd gan twittterī, gan komentāros pie portāla rakstiem notiek aktīva diskusija, vai kontam var ticēt un vai tie tiešām ir “tiešā ēterea” tvīti, vai nē. Ko vieni sauc par konta uzturētāja meliem, citi par pēdu jaukšanu. Uz vienu no šādām replikām, vai tiešām tvīti nāk no cietuma, konta autors atbildēja ar šo ierakstu – https://twitter.com/latvia_prison/status/343837609350545408. Vietām pat tiek minēts konkrēts krāpnieks (kāds personāžs ar iesauku SpokuPavaars), kas aiz tā varētu stāvēt un jau iepriekš ir atmaskots par naudas izkrāpšanu. Šai gadījumā aizdomas varētu radīt viņa lūgums papildināt Zelta Zivtiņas kredītu, kas beidzoties, lai varētu turpināt iepazīstināt cietuma ikdienas gaitām. Un redzams, ka kāds, šķiet, būs samaksājis, jo viņš atsāka tvītot. Uz šo lūgumu reaģēja arī portāla pietiek.com twitter konts, kas solījās piepalīdzēt. Tātad cilvēki ir gatavi maksāt par šāda rakstura informāiju un pat gribētu, lai tas ir patiess. Ja mērķis ir izkrāpt ZZ kredītu apmaiņā pret noderīgu informāciju, to pat varētu pieņemt. Ja tiek melots, tad, protams, ne. Tādēļ šim pasekošu līdzi rūpīgāk. Ja arī jums ir kas zināms/sakāms – dodiet ziņu tepat.

Noskatījos LNT sižetu. Jāsaka, ka amatpersonu izteikumi drīzāk liek domāt, ka tvītotājs tiešām ir no Centrālcietuma. Sižets atrodams šajā linkā.

[12.06.2013.]

Kamēr iepriekšējais konts klusē, ir uzradies līdzinieks, @LV_cietumi, kura saturs ir līdzīgs. Pēc šī konta ziņām iepriekšējā profila uzturētājs ir “sazīmēts” un sodīts. Rīt no rīta par šo tēmu LNT 900 sekundēs viesosies LR Tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Ja arī konti izrādīsies ne pārāk patiesi, tad skaidrs, ka tajos aprakstītie apstākļi atbilst patiesībai. Pretējā gadījumā viss tiktu nosaukts par farsu un ignorēts.

[13.06.2013.]

Šorīt ministrs Bordāns LNT ziņoja, ka pieprasījis visu info no cietuma amatpersonām par tvītošanas gadījumu.

2010. gadā portāls Delfi jau bija ieguvis līdzīgus stāstus no ieslodzītā par apstākļiem aiz restēm – Patiesība par apstākļiem Rīgas centrālcietumā.

[17.06.2013.]

Statuss: @latvia_prison klusē, @LV_cietumi ir bloķēts, toties paguvis izveidot blogu - http://cietums.blogspot.com/.

Par trauksmes cēlājiem

Līdz pašvaldību vēlēšanām ir atlicis pavisam maz. Tas nozīmē, ka partijām ir pēdējais brīdis mest galdā savus trumpjus, kas, savukārt, liecina – kļūs interesantāk! Un to šobrīd ir izdarījusi  ”Vienotība”. Mestā kārts  man liedz par to balsot, jo vēl labu laiku atpakaļ publiski solīju, ka savu balsi neatdošu nevienam, kas mani centīsies iebiedēt. Pirmais, kas centās auditorijā ieviest “trauksmes sajūtu”, bija Repše. Tagad šim sarakstam pievienojusies “Vienotība” ar saviem jaunākajiem reklāmas klipiem, kas mani suģestē ar „ja tu nebalsosi par mums, tad mēs visi mirsim.”

Skaidrībai – visās vēlēšanās balsis esmu atdevis par latviešu labējām partijām. Un visbiežāk – par mazāko ļaunumu. Diemžēl arī šogad izskatās, ka jāizvēlas būs nevis no labākā piedāvājuma, bet gan no mazākā ļaunuma starp latviešiem, kas cenšas viens otru pārspēt, ignorējot “Saskaņas centra/Gods kalpot Rīgai” (SC) visai nesatricināmās līderpozīcijas Rīgā. Manuprāt, ja ir reāla vēlme pārņemt varu Rīgā, būtiskākais jautājums ir – ar ko latviešu partijas spētu pārvilināt SC vēlētāju esošajā situācijā, kā arī – vai kādreiz būs situācija, kad latvietim būs jāizvēlas starp 2 nevis 20 partijām?

Partija, kas savā kampaņā izvēlas taktiku, lielāko uzsvaru liekot uz pretinieka nomelnošanu (lai cik melns tas būtu), nevis uz sava potenciāla popularizēšanu, manī rada šaubas un neuzticību, kam par pamatu ir sajūta, ka viņu bailes no konkurentiem ir lielākas par pašu spēju piedāvāt ko labāku. Tas gan mani nekad nepiespiedīs balsot par partiju, kas ir iestājusies par divvalodību Latvijā, taču liks meklēt alternatīvas latviešu partiju vidū.

Lūk, klipi, ar kuriem “Vienotība” šobrīd cenšas savākt balsis pašvaldības vēlēšanas iecirkņos Rīgā. Jāņem vērā, ka klipi ir vērsti pret Saskaņas centru bez ambīcijām uz SC vēlētāju balsīm. “Vienotība” šinī gadījumā cīnās par latviešu balsīm ar latviešu partijām, ar veciem lozungiem ”krievi nāk” un „korupcijai nē” apelējot pie godīgā patriota nogurdinātās sirdsapziņas.

Nobeiguma vietā – neesmu saistīts ne ar vienu partiju vai tās kampaņu, par SC nekad neesmu balsojis un to nedarīšu. Par ko balsošu – nezinu. No profesionālā skatpunkta jāatzīst, ka klipu kvalitāte un nododamās ziņas mehānisms ir ļoti labi, senākajās propogandas tradīcijās ieturēti. Jautājums, vai tas ir kas jauns un vai tas ir izdarīts īstajā brīdī.

Čaļi, pa galvu vajag, ja? (c) Andris Bērziņš 2012

Pēc tā, kad vakar, 3. septmembrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš piedraudēja TV3 žurnālistam ar izrēķināšanos par to, ka viņi nelūgti vēlas nofilmēt prezidenta ierašanos uz atvases pirmo skolas dienu, katram latvietim, kā jau tas demokrātiskā valstī pieklājas, ir viedoklis par to, kas sliktāks – prezidents, kurš piesola “pa galvu” žurnālistam, vai žurnālists, kurš bez uzaicinājuma sabiedriskā vietā filmējis prezidentu un viņa atvasi.

Sižetu var apskatīt TE.

Man arī ir viedoklis. Valsts prezidents publiski tā uzvesties nedrīkst. Punkts. Diez vai tas liecina par prezidenta stingro raksturu un spēju pastāvēt par sevi. Agresija šādā situācijā, manuprāt, liecina par vājumu nevis spēku. To netieši atzinis arī pats prezidents, vēlāk medijiem izsūtot savu skaidrojumu par situāciju. Bija uztraucies.

Daudzi piemin, ka prezidenta PR dienests nav bijis uzdevuma augstumos. Par to, kāds viņiem bijis plāns, es nezinu, taču manuprāt (sēžot dīvānā ar kājām gaisā), korekti situāciju varēja atrisināt sekojoš (vienkāršākie varianti, taču ne vienīgie)i:

a. nopublicēt Prezidenta dienas kārtību, nepieminot sava bērna skolas pasākuma apmeklējumu, interesentus (kur viņš šajā laikā būs) korekti informējot, ka viņš apmeklēs sava bērna 1. septemebri un vēlas pasargāt savu atvasi no publicitātes, aicinot medijus šo vēlmi respektēt.
b. Ja mediji ieradušies, tad preses dienesta pārstāvim ir uzdevums tiem izklāstīt Prezidenta vēlmi. Ja neizdodas sarunāt, ka pasākums netiek atspoguļots vispār, tad vismaz var palūgt, lai pasākuma laikā filmē prezidentu, bet ne viņa atvasi. (Pieļauju, ka tas ticis izdarīts, taču bez rezultāta – ja prezidents, izkāpjot no mašīnas, uzreiz uzrunāja mediju pārstāvjus, tātad viņam par šādu iespējamo vienošanos informācija nebija. TV3 sižetā bērna seja ir aizklāta, tātad viņi par šādu vēlmi zināja – jautājums, vai par to uzzināja pirms Bērziņa izkāpšanas, vai arī tikai tad, kad prezidents jau pats žurnālistam atvainojās.)

Ja nekas no tā nelīdz, tad jārēķinās, ka šādā situācijā nav juridisku aizliegumu, ja tā ir publiska vieta. Un tas nozīmē, ka žurnālists neko nepārkāpj. Galu galā – ja preses dienesta pārstāvis nav palūdzis medijiem nefilmēt atvasi, arī pats Prezidents personīgi draudu vietā var korekti lūgt savu atvasi nefilmēt. Abpusēji cieņpilnās attiecībās šādu vēlmi būtu jārespektē arī no mediju puses. Arī es par savu bērnu stāvu un krītu. Un nešaubos, ka arī prezidents to darītu. Bet šo situāciju varēja atrisināt arī cienīgāk. Par to, ka prezidenta amatā mediji medīs ne tikai viņu, bet arī ģimenes locekļus, viņam nevajadzētu būt nekādām ilūzijām, ja kaut virspusēji ir sekojis līdzi citu prezidentu publicitātei.

Ar šo notikumu esam iepazinuši vēl vienu sava prezidenta personības šķautni. Ja līdz šim viņš publiski bijis ieturēts, mierīgs un emocionāls, vairākkārt pasākumos neslēpjot arī asaras, tad nu redzam, ka viņš vajadzības gadījumā var būt arī neprognozējams un rupjš.

Nobeiguma vietā. Man nepatīk mūsu salīdzinājumi ar „veiksmīgajiem igauņiem”, bet te nevaru noturēties – ja Ilvess spēj kādam „uzbraukt” tikai Twitterī, tad mūsējais ir drosmīgāks – spēj draudēt arī aci pret aci.