Surogātvārdi

Ir gūzma ar vārdiem (un frāzēm), bez kuriem viss kļūtu skaidrāks un raitāks. troy_aosseyTe pieminēšu tikai sev tuvākos un tos, kuri pirmie nāk prātā.

Iespējams

Iespējams, spēcīgākais vārds latviešu valodā. Varbūtības izteiksmes žanrā noteikti. Varbūtības iepīšana stāstā neuzliek faktiski nekādus pienākumus un pilnībā atbrīvo no atbildības, toties vajadzīgā ziņa ir palaista. Cilvēki no bērna kājas tic pasakām un turpina to darīt līdz pēdējam elpas vilcienam, tādēļ arī sliecas ticēt pat visfantastiskākajiem scenārijiem bez jebkādiem pierādījumiem. Atšķirība tikai tā, ka bērnu pasakas parasti sākas ar „Reiz dzīvoja…”, bet pieaugušo ar „Iespējams…”

Vai ne…

Es nesaprotu, kā un kādēļ šī frāze ir ar pandēmijas spēku izplatījusies. Runa ir par gadījumiem, kad uz kādu sarunas biedra apgalvojumu vai vienkārši frāzi otrs atbild ar „Vai ne..” un te galā nav jautājuma zīme.

Vēl dažas man tuvas frāzes, kas ir Vai ne… alternatīvas:

  • Nu bet par ko ir stāsts!
  • Nu bet par ko ir filma!
  • Bet tur jau tā lieta!

Tici man!

Frāze, kas pārsvarā tiek izmantota pārliecināšanas nolūkos, kad jāpastiprina kāds arguments. Tāpat tā tiek izmantota, ja argumenta vispār nav, tā teikt „tici man uz vārda!”

Vēl viena čupiņa ar vienādu nozīmi:

  • Kā jau visiem zināms…
  • Nevienam nav noslēpums…
  • Tas taču jebkuram skaidrs! u.tml.

Fu**ing manipulatīvi mēsli, ar kura palīdzību sarunas dalībnieks automātiski tiek nostādīts „mazākuma” pārstāvja statusā, jeb iztulkojot un vienkāršojot: „visi cilvēki kā cilvēki, vienīgais Tu – muļķītis – nezini/domā savādāk”.

Domāju, ka tie vārdi/frāzes piezogas kā parazīti, un pats lietotājs bieži vien pat nepamana, ka lieto tos bieži un nevietā. Piemēram, atceros, kā man vecāki bērnībā dzina ārā ieradumu, kad es pēc katra aizrādījuma, piemēram, „Tu neesi vēl sakārtojis istabu!” atbildēju ar ļoti loģisku pretjautājumu „Es?”. Nebija viegli, bet tiku galā.

Apzinos, ka šis ir subjektīvs skatījums un kādam varētu likties, ka cepiens ir pilnīgi nevietā vai vispār nav saprotams, par ko. Nu tāda ir tā personīgo blogu īpatnība, ka ne viss ir jāsaprot un jāpieņem, galvenais, ka autoram labi – nevajag to turēt sevī:).

Un pašās beigās, lai es neizliktos par baltu vārnu – protams, ka arī esmu lietojis daļu no augstāk minētajiem, pats sajutu, ka brīžiem laivoju uz „iespējams” rēķina, lai pēc tam nebūtu jātaisnojas, kādēļ es solīju, bet neaizbraucu u.tml. Bet nu cīnos, cīnos – konkrētība ir atbildība, uz to jātiecas.

,

  1. #1 by Marija on Augusts 14, 2009 - 23:07

    Es ļoti labi saprotu, es pat teiktu izjūtu ar visām ādas porām, vārdu ” iespējams”…. iespējams, ka visi ir muļķi… iespējams, ka visi ir zagļi….. !!!! un tur neko nevar likt pretī! Nu kā var apstrīdēt ” iespējams” ? vispār ar varbūtību var cīnīties tikai ar klasiskām matemātiskām vērtībām:)

    • #2 by Gunārs Klēģers on Augusts 15, 2009 - 13:58

      Par to matemātisko varbūtību jāpatur prātā – demagoģijas procesā visi līdzekļi labi. “Nu ja jūs sakāt “iespējams”, tad vajadzētu zināt, cik liela ir šī varbūtība – 1 no desmit, 1 no 100, 1 no 2?”🙂

  2. #3 by Dace on Augusts 13, 2009 - 09:44

    Vārdi – nu tā nu ir,
    jā – tik uz zirga jāj

  3. #4 by v.t. on Augusts 13, 2009 - 06:57

    Tas gan varētu būt no cita žanra, bet man ļoti patīk latviešu valodas pērle “nē, nu jā”. Ja man būtu, piemēram, japāņu draugs, kurš vēlētos saprast, kas ar to domāts, kā viņam to izskaidrot?🙂

    • #5 by Gunārs Klēģers on Augusts 13, 2009 - 22:34

      Pie šīs pašas kategorijas pieder teikuma uzsākšana ar “Nē”, kas tiek lietots pilnīgi nevietā. Piemēram: uz jautājumu “Kādēļ Tevi tas interesē?” latvietis sāk atbildi: “Nē nu es jau sen par šito esmu lasījis.”

  4. #6 by tiggris on Augusts 12, 2009 - 17:47

    Droši vien, ka nē
    visdrīzāk nē
    šausmīgi skaisti
    briesmīgi labi

    Vai kā krieviem bija:
    -Čai buģeš piķ?
    -Da ņet, navernoe… 😀

    Pilnīgi piekrītu, Gunča – cepiens ir pilnīgi vietā!

    Pasauli pārpludina ļautiņi ar iegūtu augstāko un aizmirstu vidējo izglītību, kas nepievērš detaļām nozīmi. Tas izbesī.

    Kā padomju plakātā ogļračiem:
    “Daģim straņe ugļa – melkogo, no očeņ mnogo!”

    Bet detaļām IR nozīme.
    “sodīt nedrīkst apžēlot”

    Masas, Gunča, var grūstīt, izmantojot masu dezinformācijas līdzekļus.
    Tu varētu ierosināt masu mēdiju darbiniekiem ieviest lat. val. gramatikas un daiļrunības atestāciju kā tas ir ceļu policistiem ar CSN zināšanas pārbaudi – divas reizes gadā🙂
    Tas līdzēs, ibo, tauta mūsdienās apmācāma caur TV trubu un dzelteniem žurnāliem.😉 Skolas var slēgt. Es tā domāju.
    Pirmās dziesmiņas un dzejoļus bērni iemācās skatoties trubā reklāmas🙂

    Raksti petīciju governmentam, es parakstīšu!😉

  5. #7 by putnupr on Augusts 12, 2009 - 11:11

    veel ir vaards “patiesībā”

  6. #8 by :) on Augusts 12, 2009 - 10:04

    Un vēl ir “tā viņš ir”🙂

  7. #9 by raivo on Augusts 12, 2009 - 09:52

    iespējams, Tev taisnība! 😀

  8. #10 by satig on Augusts 12, 2009 - 09:05

    Veel ir “tieshi taa!”

Atstāj komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: