Kā nolēkt no 10m augsta tramplīna

Foto: Miks Latvis, onkulis.com

Kad man bija apmēram 12-13 gadu, es atrados dejošanas nometnē Kandavā. Es stāvēju vecā āra baseina 10 metrīgā tramplīna pašā augšā pie sānu malas, skatīdamies lejā. Drusku uztraucies. Neviens no mūsējiem no tā vēl nebija nolēcis. Es biju jaunākais, pārējie – lielie un krutie. Piegāju aptuveni metru no priekšējās malas un paskatījos lejā. Iedomājos, kā es krītu lejup, un sametās vēl bailīgāk – vēl pirms nedēļas es nebiju lēcis no lielāka augstuma kā vien pāris metru. Stāvēju aptuveni minūti un jutu, ka sirds dauzās arvien ātrāk. Lejā mūsu džeki pamanīja, ka stāvu augšā, un sāka klaigāt „davai, Gunča – lec lejā, būsi dienas varonis, davai saņemies!”

Ja pirms brīža vēl pieļāvu domu, ka varētu nobīties un samierināties ar 7m tramplīnu, tad tagad, kad man liecinieku klātbūtnē jāizšķiras starp „es taču teicu, ka viņš nenolēks” un „dzirdēji, Gunča šodien nolēca no desmitnieka”, spēru vēl vienu soli tuvāk malai. Nākamais solis būs lēciens. Uz malas nostāvēju apmēram 5 sekundes. Tad, sajuzdams, ka jo vairāk domāju, jo vairāk bail, spēru izšķirošo soli un nolēcu. Turpmākās dienas no turienes lēkāju visu laiku un stāstīju citiem, ka tas ir vienkārši, ko es jūtu, kad esmu gaisā, ko zem ūdens, ko tad, kad iznirstu ārā, kā saņemties un nolēkt, kā īsti jāuzvedas kritiena brīdī un kā tad, kad esi zem ūdens. Biju kļuvis par ceinera ekspertu. Pāris dienu laikā. Un visi manī klausījās. Izņemot vietējos, protams. Viņi no 10m lēkāja uz galviņas, tādai pilotāžai man drosmes vēl nebija.

Ar sava vārda un viedokļa iznešanu internetā ir tieši tāpat. Ir bail līdz izšķirošajam solim.

Ja esi izturējis (-usi) tik tālu, tad pāris secinājumi, kas sakrājušies, gadu esot Twitterī un rakstot savu emuāru:

  • To vajag darīt tikai tad, ja ir neviltota vēlme to darīt – pamēģini nodziedāt Pūt vējiņi tad, kad Tev ir iedvesma un tad, kad tās nav, un sapratīsi, kas ar šo punktu domāts.
  • Twitter konts un blogs atrodas ļoti augstu google meklējumos, līdz ar to tā ir ļoti būtiska vizītkartes sastāvdaļa. Ja man jāizvēlas 1 no 2 – iegūglēt sarunu partneri vai paņemt no viņa vizītkarti, es izvēlos iegūglēt.
  • Ja nav, ko teikt, vai nav laika, lai to darītu – tad arī nevajag. Gan jau esi kādreiz nopircis kādu apģērba vai tehnikas gabalu, kas izmantots 1 reizi vai retāk. Ar Twitteri un blogu var gadīties tāpat. Es, piemēram, pāris mēnešus pēc bloga izveides sākuma nopirku internetā servera vietu par, ja nemaldos, kādiem 50 Ls ar domu, kā es tūlīt pielikšu klāt unikālu .lv domēna vārdu un vispār visu uztūnēšu. Tā arī tālāk neesmu ticis un domāju, ka netikšu.
  • Kamēr neizmēģināsi pats, neizpratīsi. Šis punkts ir svarīgs priekš korporatīvo kontu pārdošanas/uzturēšanas.
  • Ir daudz tehnisku iespēju, kā ģenerēt statistiku. Es mēģināju saprast, kas bez manas iejaukšanās piesaista uzmanību. Rezultāts: absolūti populārākais bija raksts par Neo. Tas, visticamāk, pateicoties tam, ka, bez manas starpniecības Neo pats bija ierakstu uzgājis un linku uz to iemetis savā twitter kontā. Vietas, kur metu rakstu linkus, bija twitter un draugiem.lv, taču populārākie raksti bija tie, kurus kāds pamanīja vēl pirms es pats kaut kur biju izvietojis linku. Kopumā „gk pieraksti” vērtējams kā miniblogs – tādu LV ir tūkstošiem.
  • Šī gada laikā esmu nosaukts no svešu cilvēku puses par blogeri. Tas laikam ir tikpat pagodinoši, kā uz vizītkartes dabūt amatu „menedžeris”.
  • Twitteris ir teicams instruments, kā trenēt lakonismu un izskaust liekvārdību.
  • Lielu daļu no ikdienas jaunumiem uzzinu no Twittera un tikai tad no portāliem. Atliek tikai izvēlēties īstos kontus, kam sekot. Tas pats attiecas uz dažādiem izklaides pasākumiem.
  • Neskaitot lielāku izpratni par šīs vides likumiem un likumsakarībām, lielākais ieguvums ir un paliek cilvēcisks. Caur Twitteri ir iepazīti daudz tiešām labi cilvēki. Tiešām LABI. Tas attiecas uz visiem lielie.lv bruņiniekiem.
  • Ja kāds grib vēl kādu padomu, pameklējiet googlē „10 Twittera lietošanas likumi” vai „5 labākie iemesli, kādēļ rakstīti vai nerakstīt savu blogu” vai ko tml. Negribas piesārņot apkārtni.

P.S. Attēlā redzams pieminētais tramplīns Kandavā.

P.S.2 Atbilde uz virsraksta jautājumu – pieiet pie malas un nolēkt.

, , , , , ,

  1. #1 by Gunārs on Aprīlis 7, 2016 - 11:58

    Nu īsti gudri jau laikam tas nav!😮

  2. #2 by MBKs on Marts 19, 2015 - 13:34

    Izskatās visai bailīgi!

  3. #3 by Laura on Maijs 6, 2010 - 16:30

    ļoti sagribējās pēc šī kautko uzrakstit, bet nav ko teikt. Manuprāt labāk nesākt. sanāks tāpat kā man😉 p.s. čau Gunār

  4. #5 by Agnese on Maijs 6, 2010 - 11:35

    Nu smuki uzrakstīts, smuki!🙂

Atstāj komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: