Kā pareizi notriekt loterijā laimētu miljonu

Nesen izlasīju kārtējo rakstu par milzīga laimesta upuri, kurš no forša jauna džeka dažu gadu laikā pārvērtās par  depresīvu  resnīti un jau divreiz mēģinājis izdarīt pašnāvību. Naudas, protams, viņam vairs nav. Šī ieraksta pārdomas būs par to, ka Zatlera reformu partija īsti nezina, ko darīt ar milzīgo uzticības un Laimes lāča statusa kredītu, ko viņiem iedevis vēlētājs. Pagaidām viņi to nevis iegulda, bet tērē. Nepieskāršos te politisko paziņojumu saturam, bet tam, kā viņiem iet ar sava publiskā tēla veidošanu.

Šobrīd, ikdienā „parasta informācijas patērētāja” statusā lasot ziņas, ir iespaids, ka ZRP ir paņēmuši kredītu jaunai ģimenes mājai, bet notriec azartspēlēs. Lai to pierādītu – mazs uzdevums: ātri un bez domāšanas nosauciet 3-5 lietas, ar ko jums asociējas ZRP. Neesmu Vangas mazdēls, bet man šķiet, ka no 5 vismaz 3 nebūs ar plusa zīmi. Man šīs lietas bija:

  1. premjera amata kandidāts bez augstākās izglītības,
  2. partijas biedru skaitā liels skaits kādas apsardzes firmas darbinieku,
  3. Roberts Ķīlis – Izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts.
  4. neskaidrs finanšu piesaistes mehānisms.

Nav ne mazāko šaubu, ka zem katra no negatīvajiem punktiem ZRP būtu adekvāti un jēdzīgi komentāri un paskaidrojumi. Diemžēl viņiem jārēķinās, ka „vidējā vēlētāja” prātā visspilgtāk iesēžas fotogrāfijas un virsraksti, nevis detalizēti skaidrojumi, ka viss nav gluži tā, kā izsktatās/uzrakstīts.

Šobrīd viņi sēž un atšaudās, kas noved pie tā, ka tā vietā, lai stāstītu, kas viņi ir, viņiem ir jātaisnojās par to, kas viņi nav. Šie uzbrukumi nemazināsies, ar to ir jārēķinās, tomēr līdztekus jāsaprot, ka vienkāršākais un viens no efektīvākajiem paņēmieniem, kā ar to cīnīties, ir saģenerēt 2x vairāk ziņas savā štāba pusē. Var jau būt, ka tur kāds ir izdomājis ģeniālu plānu un tūlīt notiks kaut kas tāds. Ja tā, tad tas tiek sekmīgi slēpts aiz neliela apjukuma maskas.

Šķiet, ka Zatlera komanda vēl nav sapratusi, ka Prezidenta kancelejas (PK) komunikācijas politikas veidošana ir krietni vienkāršāka un saudzīgāka, salīdzinot ar partijas PR bīdīšanu. Uz PK visi tomēr skatās ar zināmu cieņas un pietātes devu, turklāt prezidents ir tikai viens, bet 13 partiju savstarpējās cīņas ir asiņu, viltus, brutalitātes un nežēlības kokteilis.

Ja kāds viņus mierina “galvenais, ka runā – vienalga, ko”, es par šādu mierinājumu “paldies” neteiktu. Tas der agresīvai kampaņai, piemēram, kādas ir bijušas Šleseram, kur citu runāšana par un ap viņu/partiju/kampaņu ir apzināti veicināta un ietilpst plānā. Neticu, ka ZRP šāds plāns ir. Vēl varētu būt jautājums, vai viņiem ir, ko piedāvāt satura ziņā. Taču arī tas vēlēšanās nav galvenais. Galvenais ir ziņu virsraksti. Saturs pēc tam. Šo sistēmu, lai ar cik cēliem, savādākiem un brīžiem jauneklīgi naiviem un pārlieku optimistiskiem nodomiem nāktu ZRP, viņiem neizdosies mainīt.

Protams, ka ZRP izveide tik īsā brīdī ar tik lielām ambīcijām ir precedents. Un viņiem noteikti ir loģiski un pieņemami argumenti, kādēļ tiek pieļautas kļūdas. Ja tomēr iekšā valda gaisotne „lai tik ņemās, viss ir normāli”, tad viņi horizontu var pazaudēt ļoti ātri. Plāns B varētu būt paļaušanās, ka šoreiz vēlētājam ar „mazāko ļaunumu”  asociēsies tieši ZRP.

P.S. Pats vēl neesmu izlēmis, par kuru no partijām balsošu.

, , , , , , , , , , , ,

  1. Komentēt

Atstāj komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: