runā Līva

#32 (6 gadi)

Esam pie senčiem Ķekavā. Saku Līvai, ka iešu iedzīt mašīnu sētā.

– Kā tas ir – iedzīt mašīnu?

– Nu viņa stāv ārpus sētas un es iedzīšu sētā.

– Ar pātagu?😀

 

#31 (5 gadi)

Ejam no dārziņa uz mašīnu. Pa ceļam viens golfiņš. Melns, spīdīgs. Līva:

– Tēti, žēl, ka šitā nav mūsu mašīna, vai ne?

– Kāpēc tā?

– Nu viņa visu laiku ir tīra.🙂

#30 (5 gadi)

Līvai dejošanas koncerts kopā ar ķīniešu bērniem. Pēc koncerta prasu:

-Nu, kādi tie ķīnieši bija?

-Tā kā dvīņu čupa!🙂

#29 (5 gadi)

Skatās pludmales volejbolistu olimpiskās bronzas mirkļus, likdama pirātu puzli fonā. Un laiski izmet: “Smuki vīrieši tie latvieši.”

#28 (5 gadi)

Sēž tualetē.

-Mammu, atnāc!

– Kas ir?

-Nu kaut kas man ir, atnāc, tad es pateikšu!

#27 (5 gadi)

Saruna no rīta.

-Kā gulēji?

-Labi.

-Kādi sapņi bija?

– Nekādi, tumsa visur apkārt rādījās.

Roza krāsai turējāmies pretīm, līdz Līva pati sāka pieņemt lēmumus par sava apģērba krāsām.

#26 (5 gadi)

Braucam pie memmītes ciemos.

– Uzzīmēsi memmītei apsveikumu?

– Jā. Es īstenībā esmu ļoti laba zīmētāja. Īstenībā pat varētu teikt māksliniece nevis zīmētāja.

#25 (4 gadi, 6 mēneši)

Līva manai māsai Gundegai iepirkšanās reizē stāsta par savām bagātībām:

“Man mājās ir pašai sava naudiņa. Es viņu lieku makā un viņš jau ir PUSPILNS!”

Būs optimiste🙂.

#24 (4 gadi, 6 mēneši) 

Skatos, Līva ēd bļodiņā cukuru, kas samaisīts ar pavisam mazu karotīti krējuma. Principā – tīrs cukurs.

Prasu: “Kas tas tāds?”

“Biezpiens ar krējumu un cukuru.”

“A kur biezpiens?”

“Biezpiens mums nebija.”

#23 (4 gadi, 5 mēneši) 

Līva ar Ildzi spēlē mājās paslēpes. Pēc kāda laiciņa, kad ir atrasta, publiski un ar lepnumu secina: “Šitā gan bija baigi labā slēpe (domāta paslēpšanās vieta), vai ne?”.

#22 (4 gadi, 2 mēneši) 

Saku Līvai: “Nu tu mums esi tāda ļoti mīļa un feina dancotāja!”

Līva: “Jā, tikai netieku ar tiem saldumiem galā, vai ne?

“#21 (4 gadi, 2 mēneši) 

“Mammu, vai ne, ka visas princeses ir skaistas, bet es neesmu skaista, es esmu normāla, jo man ir bikses.”

#20 (4 gadi, 1 mēnesis)

Mājās uzliek mammas krūšturus uz vēdera un paziņo: “Man vajag pupus!”🙂

#19 (4 gadi)

Līva saka Ildzei: “Mammu, vai ne, ka tautas dejas ir skaistas?”

Ildze: “Jā.”

Es: “Un kāds ir florbols?”

Līva (drusku padomā): “Nu normāls.”

#18 (3 gadi, 10 mēneši)

Līva pie omes: “Ome, kur ir tas kaķa dauzāmais?” (Kaķa daudzāmais=striķī iesiets papīra gabaliņš, ar kuru var daudzīties ar kaķi.)

#17 (3 gadi, 9 mēneši)

Līva noskatījusies multeni par Maugli, nākamājā rītā prasu, kā multene beidzās.

-Nu kā – beidzās tāpat kā sākās – ar lieliem zaļiem burtiem!🙂

#16 (3 gadi, 9 mēneši)

-Tēti, vai ne, ka Tev ir drusku vairāk naudiņas, bet mammai drusku mazāk?

-Kā Tu to zini?

-Tāpēc, ka es esmu ļoti gudra.

🙂

#15 (3 gadi, 2 mēneši)

Tēti, vai ne, ka meitenēm kakls ir domāts, lai varētu uzkārt krelles?

#14 (3 gadi, 1 mēnesis)

Ome ar Līvu aizbrauc peldēties uz vietu, kur neviena nav.

Ome: “Līva, te jau vari iet pa pliko peldēt, te neviena nav!”

Līva: “Ome, nu kur Tu esi redzējusi princesi ar pliku dupsi nu?”

#13 (3 gadi, 1 mēnesis)

Līva brīvdienās pie omes. No paša rīta uzvelk savu smuko puķaino kleitu.

Ome: “Kāpēc Tu esi uzvilkusi pucējamo kleitu? Šodien jau mēs nekur ciemos nebrauksim.”

Līva: “Tāpēc, ka man patīk. Tā piestāv manām kājām.”

#12 (3 gadi, 0 mēneši)

Līva pēdējā laikā mācās košļāt košļeni nenorijot. Vienu vakaru skatāmies, vairs nekošļā.

Ildze prasa: “Kur košļene?”

Līva: [klusums, divreiz uzplikšķina pa punci]

Ildze: “Noriji?”

Līva klusē, skatās, skatās uz Ildzi, tad aukstasinīgi paziņo: “Es Tev neko neteikšu,” pagriežas un aiziet.

Krīzes komunikācija:).

#11 (2 gadi, 9 mēneši)

Mājās nāk vakars un Līvai laiks posties uz miegu.

– Līva, ejam gulēt!

– Es nevaru, bērniņš negrib!

– Kāds bērniņš?

– Nu tas, kas man vēderā, viņš grib šūpoties!

🙂

#10 (2 gadi, 9 mēneši)

Līva pie Omes Ķekavā. Dialogs:

Ome: “Ak Tu mana puķite rozīte!”

Līva: “Es neesmu puķe! Vai tad man ir lapas un zari? Vai tad mani var noplūkt?! Es esmu Līva Klēģere!”

#9 (2 gadi, 5 mēneši)

Līva nav bijusi naska uz jaunvārdu radīšanu vai esošo transformēšanu, bet nu pēdējā laikā 2 ir ienākušies: īkšķis ir pārtapis par “pīkšķīti”, bet mans mīļākais ir gaļas klapējamā āmura ietveršana vienā un, manuprāt, ļoti veiksmīgā jaunvārdā “tuknāns”🙂.

#8 (2 gadi, 2 mēneši)

Vai nu pārāk bieži Līva ir ar mums ballītēs vai citās izdarībās, kur kāds paceļ glāzi vai alus pudeli, bet viņa pēc katras padzeršanās reizes (vienalga – ūdens, piens, sula u.tml.) sākusi teikt: “Oi, labs!”🙂

Attēls198

Attēls106

#7 (2 gadi, 1 mēnesis)

Līva pie senčiem sēž uz podiņa. Skaļā balsī izteiksmīgi paziņo: “Vīīīīsssss!!!” Tas nozīmē, ka

process sekmīgi pabeigts, un eju palīdzēt sakārtoties. Pieeju un Līva tradicionālo “Vīīīīsss!!!” papildina ar vārdiem “Dupsis tukšs.”🙂

Attēls192#6 (2 gadi, 0 mēneši)

Ēdam pusdienas, ņemu no burciņas marinētu gurķi. Līva: “Gribu gurķi!” Iedodu viņai gurķi. Pagaršo un saka: “Asa gurķis. Nomazgāsim mēli!”

#5 (2 gadi, 0 mēneši)

Līvai iemācīts, ka ar kašķēšanos neko nevar dabūt. Tā vietā jāprasa smuki, kas sākas ar “Lūdzu, iedod…”. Nu un tad nu šis salikums ar smuku teatrālu izteiksmi un aktrises cienīgām pauzītēm tiek izmantots dažādos veidos. Pāris no tiem (Līva paņemta opā un grib tikt lejā): “Lūdzu, iedod lejā!” Vai arī (ienākam no āra un jāpalīdz novilkt jaka): “Lūdzu, iedod novelc jaciņu!”. Pēdējais veikums: “Lūdzu, iedod palīdzēt!”

____________________

#4 (gads un 11 mēneši)

No rīta Līvai jāiet uz skoliņu un nekādi neizdodas viņu pierunāt paēst putru.

Auklīte:

– Un ko Tu darīsi, ja skoliņā sāks vēders burkšķēt?

– Dziedāšu.

_____________________

#3 (gads un 11 mēneši)

Līva, saukdama “podiņā, podiņā!” pati aizskrien uz podiņu, apsēžas un domīgi komentē: “Čula nāk. (pauze) Kaka alī nāk.”🙂

_____________________

Līva glezno#2 (gads un 11 mēneši)

Līva palūdz padzerties pienu no manas krūzes. Iedodu. Viņa padzeras un gandarīta paziņo: „Es nodzēros. (pauze) Gabaliņu.”

_____________________

#1 (gads un 10 mēneši)

Auklīte saslimusi un palieku mājās, apvienojot aukles un darba pienākumus. Sēžu dīvānā ar portatīvo klēpī. Līva pieprasa spēlēties, uz ko atbildu, ka tētim jāpastrādā, bet paspēlēsimies drusku vēlāk. Viņa pienāk pie kompja un taisa to ciet: ”Beidzās!” Kad es neļauju to taisīt ciet, viņa striktā un skaļā balsī pavēl: „NEPIED KAUT KO!!!” (tulk.: nespied kaut ko!), liekot saprast, ka ir pēdējais laiks nākt dauzīties.

  1. #1 by Ineta on Februāris 3, 2012 - 17:33

    Tiešām sasmīdinājos,malacis ,ka pieraksti,es daudz ko jau aizmirsu no saviem bērniem.

  2. #2 by rpg on Augusts 3, 2010 - 18:33

    smaidu, ku forši🙂

  3. #3 by bomzis on Jūlijs 1, 2009 - 13:45

    čillīgs sīcis🙂

  4. #4 by Liiwa on Jūnijs 3, 2009 - 19:18

    Es ari esmu Liiwa :):):D

Atstāj komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: