Posts Tagged Mārketings

Špikeris, kas jāieliek kabatā PR speciālistam pirms 2016. gada

Konspektveida subjektīvi pieraksti par komunikācijas nozares tendencēm, sagaidot 2016. gadu. 

a2-never-alone

PAR ZIŅU PORTĀLIEM

  • Interneta ziņu portāli joprojām vairāk strādā uz “kurš pirmais”, mazāk uz “kurš labāk”. Diez vai kaut kas tuvākā laikā mainīsies. LSM gan pelnījis komplimentus.
  • Es ļoti, ļoti, ļoti [naivi] ceru, ka “Kāds izdarījis kaut ko vājprātīgu un tu neticēsi tam, kas notika tālāk…” nomirs tik pat ātri kā pārņēma sociālos tīklus un ziņu portālus…
  • Cilvēki mazliet vairāk sāk sekot līdzi informācijas ticamībai, meklējot pirmavotu vai arī pārbaudot info vairākos avotos. Tiesa, šis procents joprojām ir niecīgs.
  • Vienmēr peltās komentāru sadaļas turpina lepni dzīvot kā papildus info, baumu un stāsta turpinājuma aizmetņu avots. Ne velti visos lielākajos ziņu portālos joprojām ir iespējas komentēt anonīmi.
  • Ziņu portālu autoriem arvien stāsta sensācijas potenciāls ir krietni svarīgāks par pirmavotu. Tas gan retāk attiecas uz galvenajām ziņām, biežāk uz portāla satura piepildīšanai nepieciešamajām sadaļām, kurās dominē “5 padomi kā…” un britu zinātnieku atklājumi.

SOCIĀLIE TĪKLI

  • Arvien vairāk tiek novērtēta viena lojāla klienta pārākums pār 10 000 bezjēdzīgiem balvu vergiem. Tas attiecas uz Like&Share un RT&Laimē sakasītu auditoriju. Šādas aktivitātes ļauj izķert uzņēmumus, kuriem vai nu trūkst budžeta, vai radošās enerģijas, vai arī vadība pie atskaitēm prasa sekotāju pieaugumu, bet ar ikdienas saturu to nodrošināt nevar, vajag ĀTRI!
  • Toties “eu, uztaisām kaut kādu aplikāciju!!” gan ir faktiski beidzies. Izmaksas ir pārāk lielas, lai to darītu tikai “nice to have” režīmā. Ja taisa, tad jau ar ilgtermiņa atdeves plānu un funkcionālu jēgu, kas jau ir biznesa, ne mārketinga pievienotā vērtība.
  • Un, protams, kampaņa bez mirkļbrikas jeb #hashtag ir tas pats, kas hokejs bez ripas.
  • Vairs nav aktuāls jautājums “kurās diennakts stundās cilvēki lieto internetu un sociālos tīklus?” Ir jautājums “cikos cilvēks iet gulēt un ceļas?”. Tajā spraugā starp piecelšanos un aizmigšanu viņš ir sasniedzams katru minūti 7 dienas nedēļā.
  • Facebook kļuvis par soc. tīklu info izgāztuvi Nr.1. Tomēr, ja sakārto savu sienu, atslēdzot konkursu dalībniekus un visus “eu, šitas arī jānošēro :DDDDDD”, kā arī sagrupē visus draugus/paziņas pēc principa “jēgpilnākos vispirms”, tad info plūsma var būt arī ciešama un noderīga.
  • Uzņēmumi, politiķi un citi subjekti FB var ļoti veiksmīgi izmantot gan mārketinga, gan PR kampaņās un krīzēs. Pareizi uzstellēta un labi tēmēta reklāma te darbojas ar ļoti labu atdevi. Arī korporatīvo kontu iesaiste lietotāju sarunās krīzes situācijā beidzot kļuvusi par ikdienu.
  • FB kā info avotu izmanto gan “parastie” cilvēki, gan mediji, kas pievērš uzmanību dažādiem strauju popularitāti ieguvušiem stāstiem un pārnes to uz ziņu lentēm ar virsrakstu “Cilvēki soc. tīklos sašutuši/kaut ko lūdz/ir sajūsmā par [jebko]”.
  • Sociālo tīklu ekspertu jau gadiem solītā draugiem.lv nāve joprojām nespēj iestāties. Aktivitāte atsevišķās tā sadaļās un interešu grupās joprojām ir laba. Arī precīzi tārgetētas kampaņas savu darbu paveic. Tomēr info apmaiņas ziņā konkurencē ar FB tas ir zaudējis.
  • Twitter cilvēki sākuši mazāk dalīties ar info, taču krīzes gadījumā tā ir viena no pirmajām vietām, kur meklēt operatīvāko informāciju.
  • Otra interesantākā nodarbe Twitterī – ar popkorna tūtu klēpī pasekot līdzi kādas nozares divu pārstāvju publiskai matu plēšanai.
  • Arī LV lielie zīmoli beidzot visai aktīvi Twitter izmanto kā reklāmas platformu.
  • Instagram joprojām ir visai liels un LV līdz galam neizmatots kampaņu potenciāls. Auditoriju, ar kuru strādāt, tas ir savācis, ir arī reklāmas un kampaņu pionieri.
  • LinkedIn ir milzīgs reģistrēto lietotāju skaits no Latvijas, tomēr arī te vēl LV mārketinga galvas nav īsti sapratušas, vai un no kuras puses ķerties tai auditorijai klāt un vai ir vērts. Kamēr darbojas FB reklāmas mašīna, tikmēr citas platformas var pacietīgi gaidīt savu kārtu, jo visām budžets nepietiek.

BLOGI

  • Blogosfēra Latvijā joprojām cenšas izlauzties no pabērna lomas LV, taču īsti nezina, kā panākt auditorijas pieaugumu un kā vispār ar to nopelnīt. Pie mums blogošana ir hobijs, brīvā laika nodarbe. Gribu daru, gribu nedaru. Ar pāris vientuļiem izņēmumiem, kas turpina pārējiem dot cerību, ka varbūt kādreiz tas miljons…
  • Ar relatīvi pozitīvām sekmēm startē atsevišķi pārtikas, modes, tehnikas, skaistuma, veselības un attiecību blogi, kurus nereti novērtē un apčubina tie zīmoli, kuri daudz strādā uz pozitīvu atsauksmju vākšanu internetā no puslīdz neitrālām trešajām pusēm

KLASISKAIS PR

  • Viens mazs, smuks rakstiņš ar bildīti papīra izdevumā sirdi silda arī interneta laikmetā.
  • Mazliet apstājies arī “nu tad taisām aptauju un infografiku!”.
  • Arvien vairāk izvēlas spēcīgu kampaņu uz šauru grupu, mazāk šauj ar lielgabalu pa zvirbuļiem.
  • Relīze mirst jau vismaz gadus 5, bet vēl nevar nomirt.
  • Preses konferenču skaits arī jau labu laiku ir ar lejupslīdošu tendenci.
  • Izdziest interese par “uztaisām reālā vidē super pārsteigumu kampaņu, pēc tam palaidīsim virālo video”.
  • Konflikta gadījumā joprojām taisnība ir tam, kas pirmais un skaļāk izklāsta savu versiju. Turklāt, lai arī kas tiek pavērsts pret Tevi, pateicoties Krievijas komunikācijas mašīnai, ir zelta arguments – PROVOKĀCIJA!
  • Negatīvas publicitātes gadījumā kā centrālais arguments joprojām tiek izmantots “Pret mani izvērsta melnā PR kampaņa”. Sevišķi mīļš politiķu vidū.
  • Reģionālajos medijos ir nenovērtēts spēks.
  • Komunikācijas jomas speciālisti ir iemācījušies savākt datus par savu auditoriju, tomēr vēl īsti nemāk ar viņiem rīkoties.
  • Lai arī laikrakstu skaits krievu valodā ir dramatiski samazinājies, tomēr joprojām viena no mūsu platuma grādu bēdām (precīzāk – resursu dzirnavas) ir reālā divvalodība, ja tiešām gribas efektīvi sasniegt gan latviski, gan krieviski runājošo auditoriju.
  • Viens no lielākajiem krīzes komunikācijas bubuļiem ir vientuļš un padumjš sociālo tīklu lietotājs, kurā jaucas vēlme būt pamanītam un taisnības meklētāja gēns. Viņa pazīmes: 1. Netaisnība ir VISUR! 2. Jebkurš valsts/pašvaldības vai lielā uzņēmuma pārstāvis automātiski ir BLĒDIS! 3. Ja nu kāds argumentēti pierāda, ka viņam tomēr nav taisnība, tad spēkā stājas punkts Nr.1.

Viss pārējais vairāk vai mazāk pa vecam.

Lai visiem labs 2016.!

Advertisements

, , , , , , , ,

4 komentāri

Par soc. mediju pseidokritiķiem [papildināts]

[Pielikta pēdējā rindkopa]

Lasot dažus spriedelējumus par sociālajiem medijiem tepat LV, gribas autoru paņemt aiz ausīm, sapurināt, neko nepateikt un palaist vaļā. Runa ir par gadījumiem, kad tiek rakstīts:”ziniet, soc.mediji ir aplauziens, drīz beigsies un tie nav komunikācijas karalis”, “ziniet, twitteris nemaz tik kruts nav, tur ir tikai tikuntik lietotāju”, “ziniet, soc.mediji nemaz tik kruti nav, jo tur ir tikai blablablablabla”.

Vai kaut viens no šiem autoriem var pateikt, kurš viņiem ir pienācis klāt un pateicis, ka twitter, draugi, facebook u.tml. ir atbilde uz visām komunikācijas problēmām, kurš ir pateicis, ka tie aizstās visu veco komunikāciju, kurš ir pateicis, ka soc. mediji ir viskrutākais, kas vien var būt? Nu NEVIENS! Paši izvirza absolūti absurdus apgalvojumus, kurus paši pēc tam mēģina apgāzt. Tas tāds uzmanības trūkuma un/vai pārgudrības sindroms.

Šādi argumentētam viedoklim ir tāda pati vērtība, kā apgalvojumam, ka Valdis Zatlers nav ASV prezidents.

Sociālie mediji nav un nebūs kaut kas “ārpus komunikācijas kosmosa”. Tie ir un būs vienkārši papildus komunikācijas instrumenti vai info kanāli, kuri jāņem vērā. Atnāk kaut kas jauns, uzputo varžu vai krupju dīķi, tad paiet kāds brīdis, kamēr situācija tiek apjēgta, bet būtība nemainās – saturs ir un paliks karalis, nevis instruments vai kanāls.

Piemēram – šodienas rakstā par twitteri db.lv apgalvots, ka “Lielākoties Twitter lietotāji runā paši ar sevi”, jo “71% ziņojumu jeb tvītu nesaņem absolūti nekādu atbildi no pārējās pasaules.” Un tagad, lūdzu, tādus pašus rakstus par to, kādu reakciju saņem laikraksti, TV, radio uz saviem ziņojumiem. Proporcionāli nesanāks vēl lielāks klusums attiecībā uz atgriezenisko saiti? Nav man datu, taču domāju, ka sanāks. Komunikācija nesākas un nebeidzas ar verbālām izpausmēm. Burts un vārds maina savienojumus smadzenēs, kas veido viedokli. (Protams, ka twitterī ir daudz drazas, bet kur tās nav?)

, , , , , , , , , , , ,

Komentēt

Video: “Outside The Box”

Šī īsfilma uzvarējusi Digital Artist Awards 2009 animācijas kategorijā.

Autors: Joseph Pelling

, , , , , , ,

1 komentārs