Posts Tagged mindfuck

Kā sabiedrībai iebarot indīgu sviestmaizi?

Radošākie ziņojumi medijiem parasti ir par tēmu, kas neinteresē nevienu, un par tēmu, par kuru var sagaidīt ļoti negatīvu sabiedrības attieksmi. Pie otrās kategorijas pieskaitāmas arī reizes, kad ar dažādiem manipulatīviem paņēmieniem tiek pamatoti apšaubāmi lēmumi, kurus negribas publiskot, bet noklusēt arī nedrīkst. Tas var būt saistīts gan ar dažādu pakalpojumu cenu kāpumu, gan ar nodokļu celšanu, gan sabiedrībā atbalstītu valsts iestāžu darbinieku atlaišanu u.c. Domāju, ka katra no uzskaitītajām situācijām jums atsauca atmiņā pavisam konkrētus notikumus. Tos visus vieno lēmuma objektivitātes trūkums un cenšanās mazināt iespējami negatīvo sabiedrības attieksmi ar jebkuriem līdzekļiem.

comp

Lūk, dažas izplatītākās un vienkāršākās pazīmes, kuras var pamanīt arī bez īpašas izglītības komunikācijas jomā un kuras liecina, ka kāds mēģina sabiedrībai iebarot indīgu sviestmaizi.

  1. OFICIĀLĀS INFORMĀCIJAS IZSŪTĪŠANAS LAIKS
    • Tradicionāli – piektdienas pēcpusdienā vai vakarā. Iemesls – mediji nepaspēs uztaisīt vispusīgu un analītisku materiālu, bet klusēt arī nedrīkstēs. Tas nozīmē, ka materiāla lielākā daļa paliks ar informācijas turētāja interpretēto materiālu. Te nav runa par interneta medijiem, kas pamatā veic vien relīžu pārkopēšanas funkciju ar uzdevumu publicēt to ātrāk par konkurentiem. Otrā dienā, kad visi būs atjēgušies, žurnālisti jau strādās ar ierobežotiem resursiem, arī informācijas avotiem būs brīvdienas, cilvēki svinēs nedēļas nogali, necepsies tik traki, nesekos līdzi detaļām, bet pēc brīvdienām visi jau būs drusku nomierinājušies, parādīsies arī citi mediju dienas kārtībā nonākuši jautājumi, interese lēnām zudīs, situāciju pieņems.
    • Otrs izplatītākais laiks – pirms iespējami garām brīvdienām, svētkiem. Argumenti tie paši.
    • Brīdī, kad ir gaidāmi (vai jau notiek) kādi citi sabiedrībā plaši apspriesti breaking news notikumi. Ņemot vērā visas pasaules informācijas krikumu nonākšanu uz mūsu mediju paplātes ikdienā, vērā tiek ņemti arī ģeogrāfiski, sociāli un visādi citādi tāli un īpaši ar Latviju nesaistīti notikumi (piemēram, teroristu uzbrukumi), kuri aizņem portālu pirmo ziņu vietas. Argumenti tie paši.
  2. SNIEGTĀS INFORMĀCIJAS SATURS
    • Strupceļa, neizbēgamības piesaukšana. Vai nu mēs mirstam, vai [plānoto izmaiņu uzskaitījums]. Parasti pie sliktu ziņu vai nepopulāru lēmumu informācijas tiek gari un plaši izanalizēta šī lēmuma neizbēgamība, kur konkrētā uzņēmuma vadība tiek tieši vai netieši pozicionēta kā ļauno spēku stūrī iedzīti situācijas upuri. Piemēram, ja kaut kas ir palicis dārgāks, tad var vainot gan karu Ukrainā, gan opozīciju valdībā, gan globālo sasilšanu, gan nelietīgos konkurentus, kas balansē uz noziedzīgas rīcības un neētiska biznesa robežas un visu citu, ko dīvānā sēdētājs nekad nespēs operatīvi galvā apstrādāt, kā arī nevarēs vai nepaspēs izprast vienojošo saikni.
    • Neadekvāti salīdzinājumi, interpretācijas un emocionāli apzīmējumi. Pēdējais piemērs, kas nāk prātā – Rīgas satiksmes preses relīzē iekļautais vārdu salikums, ka “braukšanas abonementu cenas tiks palielinātas ļoti piesardzīgi”. “Ļoti piesardzīgais” skaitlis ir 25%. Domāju, ka Latvijas iedzīvotāji būtu ļoti, ļoti laimīgi, ja arī viņu ienākumi attiecīgi tiktu palielināti “ļoti piesardzīgi” reizi gadā. Šādi emocionāli epiteti skaidri norāda uz visai lielo satura interpretācijas strupceļu vai arī uz nelielu pārcenšanos un vēlmi ar jebkuriem līdzekļiem mīkstināt mediju un sabiedrības uztveri. Pārspīlējot var ļoti vienkārši pārcensties.
    • Skaitļu interpretācijas. Der jebkas, kas apliecina, ka citiem iet vēl sliktāk, vai arī pie mums pašiem ir bijis vēl sliktāk. Par piemēru katrs var ņemt sevi pašu – tas, cik labi Tev iet, ir atkarīgs no tā, ar ko Tu salīdzini. Latvijas gadījumā parasti nākas ciest Lietuvai vai Igaunijai. Der arī citu Eiropas valstu skaitļi, ja vien tie palīdz pamatot, ka mums ir jāpriecājas, ka vēl nav tik traki, kā citur Eiropā.
    • Spožas nākotnes solīšana. Tagad būs grūti, bet viss notiek nākotnes attīstības vārdā – investējam, lai rīt peldētos šampanietī. Pēc dažiem mēnešiem pie esošās informācijas apjoma šie ziņojumi jau izkrīt no cilvēku galvas, nerunājot nemaz par tā detaļām. Un pēc gada jau varēs runāt par nepastāvīgo situāciju valstī un pasaulē, būvējot nākamo porcelāna argumentu cietoksni.
    • Sliktākā rindkopa tiek noslēpta tālākajā A4 lapas stūrī. Negatīvā ziņa tiek iepīta kaut kur dziļi, dziļi preses relīzes tekstā starp citiem konkrētās nozares/uzņēmuma stāstiem un nākotnes plāniem. Mērķis – ietekmēt žurnālista virsraksta interpretāciju.
    • Emocionāli grūti sagremojami vārdi tiek aizstāti ar daudz maigākām interpretācijām. Šis tas no klasikas – darbinieku atlaišana=resursu optimizācija, cenu paaugstināšana=cenu izlīdzināšana [ar kaut ko], zaudējumi=investīcijas nākotnē u.tml.
    • Korporatīvi sociālās atbildības piesaukšana dažādās formās. Būs grūtāk, toties mēs regulāri sakopjam karā kritušo kapu kopas. Spēlējot uz cilvēku empātisko dabu, tiek piesaukti emocionāli notikumi, kas lasītājā (skatītājā, klausītājā) rosinātu līdzjūtību, izpratni un atbalstu ziņotāja darbībām, tādējādi novēršot uzmanību no būtiskā. Uzsvars parasti tiek likts uz rūpēm par sabiedrības kopumā vai attiecīgā ziņotāja mērķauditorijas labklājību ilgtermiņā.
  3. DAŽI TAKTISKIE MANEVRI
    • Bieži pirms nepopulāru lēmumu oficiālās izziņošanas sabiedrībā tiek izplatīts sliktākā iespējamā scenārija eksemplārs. Tiek pataustīta temperatūra, bet pēc kāda laika tiek prezentētas šķietami labākas ziņas, ka tik slikti jau nu nebūs (lai gan būs sliktāk, nekā ir), tādējādi radot maldīgu priekšstatu, ka kāds ir līdz asinīm cīnījies sabiedrības interesēs. Piemēram, tiek paziņots, ka pakalpojums X pēc 3 mēnešiem maksās 100Eur līdzšinējo 30Eur vietā. Seko šoks, neizpratne, skaidrojuma pieprasīšana. Pēc mēneša politiķis Y paziņo, ka ar šausmīgi smagu darbu ir panākts asiņains kompromiss un 100Eur vietā ir izdevies pakalpojuma cenu samazināt par VESELIEM 40% līdz niecīgajiem 60Eur. Lai slavēts Dievs!
    • Informācija tiek izplatīta iespējami šauram mediju lokam, tādējādi cerot uz iespējami mazu rezonansi, turklāt nebūs jātaisnojas par to, ka sabiedrībai nav sniegta informācija.
    • Sliktu vēstījumu paziņošanai parasti tiek izbīdīti otrā plāna aktieri. Kādreiz sliktu ziņu nesējus nereti nogalināja un arī mūsdienās iecietība pret sabiedrībai nedraudzīgas informācijas nesējiem nav mainījusies. Šo mazliet dramatizēto tēzi, protams, patur prātā gan vadītāji, gan PR konsultanti un preses sekretāri. Labās ziņas paliek bosam, slikto saslauka “vārtu sargi” – preses sekretāri, PR konsultanti, vadītāju vietnieki un citi galvenā atbildīgā ieroču pienesēji.

Ar šīm pazīmēm pietiek, lai saprastu, ka aiz neizbēgamības un upura pozīcijas slēpjas kas vairāk. Un brīdī, kad informācijas sniedzējs ir izdarījis visu, lai radītu baumas un minējumus, neticēsiet – rodas baumas un minējumi. Un tas slikto situāciju padara vēl sliktāku, jo cīņa ar baumām un maldinošiem stereotipiem ir ļoti laikietilpīga un resursus tērējoša.

Uzskaitītie paņēmieni ir universāli un pielāgojami. Protams, ka divas vienādas situācijas nav, un ir vēl virkne lietu, kas ietekmē potenciālos komunikācijas manevrus – Saeimas un valdības dienas kārtība, vai tas ir privātbizness vai valsts/pašvaldības rūpala, vai uzņēmums kotējas biržā, dažādu mediju dienas kārtības īpatnības, konkurentu aktivitātes u.c.

Nobeiguma vietā.

Vien nepārprotiet – ne visas situācijas ir metamas vienā bļodā. Ir reizes, kad tiešām ir objektīvi neizbēgamības faktori, un tas ir brīdis, kad ar kļūdainiem un nevajadzīgi samākslotiem komunikācijas manevriem var viegli panākt vēl negatīvāku mediju un sabiedrības reakciju nekā korektas, objektīvas un savlaicīgas informācijas sniegšanas gadījumā.

Nedaudz aizstāvot savus amata brāļus un māsas – ne vienmēr šo komunikācijas taktiku un manevru autori ir preses sekretāri vai PR speciālisti. Krīzes situācijās bieži vien lielākais PR eksperts izlaužas tieši no tā, kurš ir tieši atbildīgs par konkrēto lēmumu un sekām, bet padoto uzdevums – pierakstīt un izpildīt.

Īsi un kodolīgi par izplatītākajām argumentu manipulācijas metodēm var palasīt arī TE un TE.

, , , , , , , , , , , , , , ,

4 komentāri

Kā pareizi jāfotogrāfē loms

Šis ir pamācošs raksts visiem tiem makšķerniekiem, kuriem kauns lielīties ar saviem lomiem. Sestdien biju makšķerēt Babītes ezerā un noķēru 4 līdakas. 

Un tagad konkurss bez miljona balvā. Cik gara ir šinī attēlā redzamā līdaka?

Nepareizi. (Pareizā atbilde zemāk tekstā.)

Un tagad otrs jautājums: cik gara ir šinī attēlā redzamā līdaka?

Nepareizi. Abos attēlos redzama viena un tā pati līdaka, kuras garums ir 52cm (pārējās bija jālaiž vaļā, jo bija zem 50cm). Ja Staļinu drīkstēja fotografēt tikai no apakšas, tad zivīm (vismaz manām) ir savs rakursa likums – pretī objektīvam izstieptā rokā. Plus vēl telefona kamerā jāuzliek kāds krāsu filtrs, lai zivs izceļas, un var sākt lielīties.

Tagad iedomājieties, kāds ir spēks fotogrāfijai ikdienas ziņu portālos un laikrakstos? Milzīgs, jo fotogrāfija ir pirmais noskaņu radošais elements, ko cilvēks pie raksta pamana.

Ne asakas!

, , , , , , , ,

6 komentāri

Drusku par puaro.lv “mindfuck”

Tā kā jaunā portāla (ja to tā drīkst saukt) puaro.lv kodolā rokās sadevušies 3 labi tekstu rakstītāji (Liepnieks, Bendiks, Sakss), aizvakar drusku dziļāk parakņājos viņu viedokļrakstos. Vairāk par to saturu mani interesēja rakstīšanas maniere. Izlasīju vienu, izlasīju otru, trešo, ceturto. Visi par ZRP. No viedokļrakstiem ZRP nav pieminēts vien Jurģa Liepnieka pārpublicētajos materiālos no žurnāla KLUBS un vēl vienā apcerējumā par nāvi.

Bet tā nav nekāda sensācija, pat ne atklājums. Paši to popularizē un tā pozicionējas. No 10 viedokļrakstiem (portālā, ja pareizi spēju tur noorientēties, viedokļraksti, kur figurē politika, ir tieši 10), kur pieminēta ZRP, Liepniekam 2, Saksam un Bendikam pa 4*.

Rakstīšanas manierē visiem pamatā 1 mindfuck (sauciet to, kā gribiet – propaganda, manipulācija) modelis. 1. solis – raisīt lasītājā konkrētas emocijas, 2. solis – panākt to asociēšanu ar ZRP, Zalterlu, tā partijas biedriem, „zatleriešiem” u.tml. Faktoloģiskais materiāls viedokļa pamatojumam visos rakstos ir tuvu nullei. „Nepatīk un viss”.

Vismaz vienā rakstā parādās arī „anonīmas autoritātes” modelis (autoritāte nav jāuztver tiešā nozīmē – tas ir jebkurš anonīms personāžs), kas tiek izmantots sava viedokļa pamatošanai un smuki tiek iepīts stāstā, kur Liepnieks saticis senu paziņu, kurš saka, ka nevajag tos sliktos ZRP tagad kritizēt, bet gan dot iespēju dažus gadus pastrādāt, lai pēc tam izspertu ārā. Šis raksts no tehnikas viedokļa man patika vislabāk. Ja būtu jāzīmē shēma, ar kādu var tikt līdz ziņojuma izlobīšanai, šim noteikti tiktu vissmukākā. Par spēju uzburt emocijas 1. vietā liekams Bendiks, kurš vērpj smukus stāstus par ruma vēsturi un sastāvu, par cipariem, durvju kodiem u.c. un tā „starp citu” pāris vietās iemet ZRP. Smalki. Sakss, salīdzinot ar Bendiku, ir drusku konstruktīvāks, tādējādi izmantojot parupju tehniku, kas ir faktu un emociju jaukšana kopā. Viedokļrakstos ir arī daudz salīdzinājumi, kuru mērķis arī ir radīt konkrētas emocijas/asociācijas par konkrētu lietu/cilvēku/organizāciju.

Visa šī smadzeņu spaidīšana, protams, nav nekas jauns vai unikāls ne pie mums, ne kur citur – šādi raksti/sižeti/paziņojumi ir ikdiena jau gadu desmitiem. Un tā kā pie mums šinī virzienā nekas daudz un jauns nenotiek, tad  interesanti papētīt, ar kādiem paņēmieniem portāls (uzskatu, ka varēja arī taisīt parastu blogu bezmaksas vietnē, nevis izmest ~Ls 8 par domēna vārdu, piemetot klāt dažus pārpublicējumus no vipi.lv, no KLUBA, imitēt aktuālas informācijas atjaunošanos un nosaukt to visu par portālu) turpinās eksistēt.

Skaidrs, ka ar šo visu materiālu lasītāju pūļi gluži netiek pārvērsti par bezsmadzeņu zombijiem, kas visam piekrīt, jo, pirmkārt, lasītājiem arī ir savi uztveres filtri un kritiskā domāšana, otrkārt, puaro.lv nav masu produkts (lai gan Valteres kailajām krūtīm (ja nemaldos, vismaz pāris gadu veca info un bildes no nu jau kolēģa K.Ūdra vipi.lv) un Kombulienes intervijai galvenais uzdevums ir ļaužu plūsmas nodrošināšana).

Ja kādam interesē šie raksti tieši no manipulācijas tehniku puses – palasiet, pēc tam padomājiet, kā raksta tēmu pateikt 1 teikumā, un pēc tam padomājiet – priekš kam tur ir viss pārējais teksts?

To, ka viņi ir pret ZRP, viņi neslēpj. Arī nesaka, ka būtu objektīvs medijs. Vienīgais, kas viņu nostājā mulsina – ka šis tiek pasniegts kā „jauns portāls”. Pēc sākotnējām aktivitātēm un politiskās sadaļas rakstu statistikas attiecībā pret vienu partiju atļaušos prognozēt, ka aktīvākais laiks šim portālam pēc pāris mēnešiem būs redzams atpakaļspogulī. Pēc tam apsīks vai nu finansējums, vai entuziasms vai vajadzība. Bet var būt, ka paliek kā hobijs, ja nu pēkšņi šie 3(+1) vīri būs tik tālu sadraudzējušies, ka gūs no tā makšķernieku baudu.

P.S. Atvainojos, ja kādā ciparā esmu kļūdījies – šie viedokļraksti ir rūpīgi izmētāti pa sadaļām un neatradu vietu, kur varētu atrast vienkopus visus kāda autora ierakstus.

*Visi skaitļi ir uz 28.08.2011.

, , , , , , , , , , ,

4 komentāri