Posts Tagged policija

Dzīvās reportāžas no cietuma kameras – @latvia_prison, @LV_cietumi [papildināts 18.06.2013.]

Brīdī, kad man Latvijas Twittosfēra jau sāka šķist pārāk garlaicīga, lai tai veltītu laiku ārpus darba, parādījās konts, kas šai informācijas ieguves vietai iedeva jaunu spērienu. Tas ir @latvia_prison, kur kāds ieslodzītais, kas pēc paša vārdiem ir “pacans” un “sēž” par Ceļu policijas kukuļošanu, atklāj cietuma aizkulises. Cilvēkiem, kuriem līdz šim vienīgā saskare ar cietumu bijusi filmās/grāmatās/”Kriminal inform” vai preses konferenču atreferējumos, saturs ir gana saistošs un atšķirīgs no pārējās informācijas gūzmas, lai konts strauji kļūtu populārs.

prisonTvītu saturs, šķiet, ir autentisks – vienkāršā valodā ar cietuma terminiem tiek stāstīts par dzīvi un nejēdzībām aiz restēm, papildinot to visu ar fotogrāfijām. Diez vai kādu pārsteidz, ka mūsu cietumos apstākļi ir krietni atšķirīgi no tiem, kādos dzīvo, piemēram, Bērings-Breivīks – zupa ir negaršīga, daudziem ir telefoni, var dabūt arī sievieti seksam, medicīnas pakalpojumi ir katastrofāli, tualete ir vienkāršs caurums grīdā u.tml. Tomēr no vispārīgiem viedokļiem, kas līdz šim “kaut kur” lasīti, šo kontu atšķir tas, ka notiek “tiešā reportāža” no notikuma vietas.

Pagaidām kā vienīgais konta mērķis ir izvirzīts nejēdzību un naudas izšķērdēšanas atklāšana cietumos.

Akcija, protams, ir nelegāla un tā var nepatikt virknei cilvēku. Tomēr – ja mērķis ir labs, tad man personīgi ir vienalga, vai šim ieslodzītajam drīkst būt tālrunis ar mob. interneta pieslēgumu vai nē. Atcerēsimies, ka arī Neo rosība nebija gluži likumīga. Tas gan interesēja tikai likuma sargus, bet ne informācijas saņēmējus – sabiedrību. To gan nepārmeta neviens, jo mērķis bija cēls.

Var arī diskutēt par ētiskajiem aspektiem, vai mums būtu jāsatraucas par zagļu un slepkavu dzīves apstākļiem cietumā, kurus apmaksā nodokļu maksātāji, tomēr jārēķinās, ka viņi visi kaut kad nāk ārā. Un ja ir vēlme šādus cilvēkus veidot par labākiem, tad aprakstītā vide to diez vai veicina. Ja nu vienīgi motivācija “vairs nekad tur nenokļūt”. Bet nu neesmu es cietuma lietu eksperts, tādēļ ar moralizēšanu neaizraušos.

prison1

Ir pāragri šo Robinu Hudu, kurš “parastajiem” ļaudīm naudas vietā nelegāli piegādā slēptu informāciju, salīdzināt ar Neo vai Asānžu, taču mani konts ir ieintriģējis 2 iemeslu pēc. Pirmkārt – tā ir unikāla informācija par cietuma ikdienu, es pats noteikti  nemeklēt kādu, kas ir “sēdējis”, lai man pastāsta, kā ir “iekšā”. Otrkārt – man ir  profesionāla vēlme uzzināt, ar ko šāda komunikācijas forma beigsies – cik ilgi tvītos, kā reaģēs varas iestādes, vai tas ko mainīs u.tml. Jo skaidrs, ka varas struktūras par šo jau ir informētas – LETĀ ir ziņa, kurā šo aktivitāti komentējusi arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve, atklājot, ka ir noskaidrots, no kura cietuma tiek rakstīts, kā arī ieslodzītajam (ja atradīs, kurš to dara) tiks atņemts mob. tālrunis un piemērots sods – 15 diennaktis karcerī. Atbildi nav palicis parādā arī @latvia_prison, ierakstot, ka gadījumā, ja 2 dienas no viņa būs klusums (kas nozīmētu, ka viņam ir atņemti sakari), tiks publiskoti vadību atmaskojoši dokumenti – to izdarīšot persona no “ārpasaules”, kurai ir piekļuve informācijas ievietošanai profilā. Šo tvītu gan pie @latvia_prison ierakstiem vairs neredzu.

Kontam dažu dienu laikā jau ir vairāk nekā 2000 sekotāju, kuru starpā ir gana daudz mediji, kā arī citas sociāli aktīvas un populāras personas, kas informācijas apriti padara krietni ātrāku nekā @latvia_prison aprakstītā cietuma vēstuļu sistēma “zirgi”.

[11.06.2013.]

Šobrīd gan twittterī, gan komentāros pie portāla rakstiem notiek aktīva diskusija, vai kontam var ticēt un vai tie tiešām ir “tiešā ēterea” tvīti, vai nē (šobrīd noskaidrots, ka tvītotājs tiešām bijis ieslodzītais cietumā – lasīt zemāk, 18.jūn. papildinājumā). Ko vieni sauc par konta uzturētāja meliem, citi par pēdu jaukšanu. Uz vienu no šādām replikām, vai tiešām tvīti nāk no cietuma, konta autors atbildēja ar šo ierakstu – https://twitter.com/latvia_prison/status/343837609350545408. Vietām pat tiek minēts konkrēts krāpnieks (kāds personāžs ar iesauku SpokuPavaars), kas aiz tā varētu stāvēt un jau iepriekš ir atmaskots par naudas izkrāpšanu. Šai gadījumā aizdomas varētu radīt viņa lūgums papildināt Zelta Zivtiņas kredītu, kas beidzoties, lai varētu turpināt iepazīstināt cietuma ikdienas gaitām. Un redzams, ka kāds, šķiet, būs samaksājis, jo viņš atsāka tvītot. Uz šo lūgumu reaģēja arī portāla pietiek.com twitter konts, kas solījās piepalīdzēt. Tātad cilvēki ir gatavi maksāt par šāda rakstura informāiju un pat gribētu, lai tas ir patiess. Ja mērķis ir izkrāpt ZZ kredītu apmaiņā pret noderīgu informāciju, to pat varētu pieņemt. Ja tiek melots, tad, protams, ne. Tādēļ šim pasekošu līdzi rūpīgāk. Ja arī jums ir kas zināms/sakāms – dodiet ziņu tepat.

Noskatījos LNT sižetu. Jāsaka, ka amatpersonu izteikumi drīzāk liek domāt, ka tvītotājs tiešām ir no Centrālcietuma. Sižets atrodams šajā linkā.

[12.06.2013.]

Kamēr iepriekšējais konts klusē, ir uzradies līdzinieks, @LV_cietumi, kura saturs ir līdzīgs. Pēc šī konta ziņām iepriekšējā profila uzturētājs ir “sazīmēts” un sodīts. Rīt no rīta par šo tēmu LNT 900 sekundēs viesosies LR Tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Ja arī konti izrādīsies ne pārāk patiesi, tad skaidrs, ka tajos aprakstītie apstākļi atbilst patiesībai. Pretējā gadījumā viss tiktu nosaukts par farsu un ignorēts.

[13.06.2013.]

Šorīt ministrs Bordāns LNT ziņoja, ka pieprasījis visu info no cietuma amatpersonām par tvītošanas gadījumu.

2010. gadā portāls Delfi jau bija ieguvis līdzīgus stāstus no ieslodzītā par apstākļiem aiz restēm – Patiesība par apstākļiem Rīgas centrālcietumā.

[17.06.2013.]

Statuss: @latvia_prison klusē, @LV_cietumi ir bloķēts, toties paguvis izveidot blogu – http://cietums.blogspot.com/.

[18.06.2013.]

@LV_cietumi ir atbloķēts.

Noskaidrots, ka tvītotājs tiešām bijis ieslodzītais un tvītojis no cietuma. LETAs ziņa: “IeVP pārvaldes pārstāve Ināra Makārova aģentūrai LETA pastāstīja, ka pagājušā nedēļā tvītotājs ir noskaidrots – tas ir kāds vīrietis, kurš apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā gaida tiesu. Pie viņa atrasts arī mobilais tālrunis. Par kādiem noziegumiem privātpersona apcietināta, IeVP neatklāj.”

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

6 komentāri

Nāvīgās baumas.

Pēdējā mēneša laikā bijuši divi ļoti skaļi nāves gadījumi – mūziķa Mārtiņa Freimaņa aiziešana un

vīrieša nogalināšana Forum Cinemas kino seansa laikā. Abi gadījumi, ja spēj emocionāli norobežoties no nāves jēdziena, ir ļoti labi mācību izpētes materiāli par baumu izplatīšanos.

Kas ir līdzīgs abos gadījumos:

  • apstiprināta informācija par cilvēka nāvi
  • milzīga sabiedrības interese par notikušā apstākļiem
  • sākotnēji neskaidri nāves apstākļi
  • sākotnēji neskaidri iemesli, kas noveduši līdz šādam iznākumam
  • informācijas ierobežošana no zinātāju puses
  • baumu rašanās sabiedrībā, ģenerējot vairākas notikušā versijas
  • mediju taustīšanās starp oficiālu un neoficiālu informāciju
  • visbeidzot – iesaistīto pušu patiesās situācijas izskaidrošana

Kas ir atšķirīgs:

Mārtiņa Freimaņa (MF) gadījumā lietas apstākļi piederīgajiem bija uzreiz skaidri. Izpaust to vai neizpaust, bija viņu lēmums, un viņiem bija 100% tiesības nedot šo privāto informāciju. Pēc situācijas saasināšanās, kad cilvēki paši sāka arvien skaļāk pieteikt vairāk vai mazāk absurdas versijas par nāves iestāšanās iemesliem, kā arī sāka draudēt piederīgajiem, tika nolemts publiskot patiesos iemeslus, kas apklusināja baumas un ceru, ka arī kādu fanātiķu vēlmi izrēķināties ar piederīgajiem. Var apgalvot, ka piederīgie tika piespiesti apmierināt atsevišķu indivīdu neapspiežamo vēlmi parakties pa cita nelaimi.

Forum Cinemas (FC) gadījumā pirms konkrētu faktu izpaušanas lietas apstākļi ir jānoskaidro nopratināšanas procesā, turklāt policija nedrīkst kļūdīties savos pirmajos izteicienos šādos gadījumos, jo pēc tik milzīgas sabiedrības intereses jebkura mazākā jaunā informācijas drumsla izplatās milzu ātrumā.

FC gadījumā informācijas vakuumu aizstāja aculiecinieki, kā arī komentāru/soc. tīklu bruņinieki, kas ietilpst kategorijā “kāds, kurš pazīst kādu, kurš pazīst aculiecinieku”. Tādējādi šinī gadījumā līdz oficiālās versijas publiskošanai cilvēki un arī mediji, kuri izmisīgi meklēja notikušā detaļas, abus vīriešus bija paspējuši nosēdināt blakus un nosaukt par draugiem, paziņot, ka cilvēki apkārt bijuši pilnīgi vienaldzīgi un neviens nav īpašu uzmanību pievērsis. Kā zināms, atklātībā nonākušie fakti liecina par ko citu – vīrieši nebija pazīstami, nesēdēja blakus un cilvēki gan palīdzēja aizturēt šāvēju, gan centās sniegt cietušajam pirmo medicīnisko palīdzību.

MF gadījumā informācijas vakuumu par apstākļiem aizpildīja vecas baumas, puspatiesības, kas  tika uzturētas dzīvas tieši komentāros pie rakstiem, kur minēts MF. Pieaugošais versiju skaits un draudi piederīgajiem lika spert sāpīgu, tomēr sabiedrību nomierinošu soli, atklājot visai detalizētus medicīniskus faktus par MF.

Neko jaunu šie gadījumi par krīzes komunikācijas situāciju vai baumu izplatību neiemāca, vien atgādina dažas lietas:

  • ja sabiedrība aktīvi pieprasa informāciju, bet iesaistītās puses vilcinās ar faktu pasniegšanu, tad vakuums ātri aizpildās ar baumām, puspatiesībām, minējumiem
  • baumu galvenie katalizatori – komentāri zem rakstiem internetā, sociālie tīkli
  • jo vairāk kādu no versijām atkārto, jo vieglāk tai noticēt
  • baumu nogalinātāji=oficiāli apstiprināti fakti, jo ātrāk, jo labāk
  • mediji sacenšas jaunu faktu vākšanas ātrumā, kā alibi piestutējot klāt “iespējams”, “pēc neoficiālas informācijas” u.tml., tādējādi pārkāpjot savu apņemšanos sabiedrības priekšā vai arī neoficiālo pienākumu – ziņot patiesību, patiesību un vēlreiz patiesību. Galu galā reklāmas laukumu pārdošanas procesā izšķirošais arguments būs klikšķu skaits, nevis satura kvalitāte.
  • iesaistītajām pusēm, ja tās nedod oficiālu informāciju, aktīvi jāmonitorē tieši sociālie tīkli un komentāri pie rakstiem – tur ir visvieglāk nodēvēt sevi par aculiecinieku un ierakstīt versiju, kuru kāds uztvers kā joku, bet cits par patiesību, iestumjot baumu sniega bumbu.
  • pusei, no kuras gaida oficiālos faktus, ir jānosaka konkrēts termiņš, kad tiks sniegta oficiāla informācija, kas nedaudz nomierina pseidoscenāriju ģenerētājus
  • ir, protams, gadījumi, kad apzināti ļauj šiem scenārijiem ģenerēties. Tie ir gadījumi, kad iesaistītajām pusēm izdevīgāks par patiesību ir jebkurš sabiedrības saģenerētais mīts

Pagaidām svaigākā informācija par gadījumu FC  lasāma te un te. Nu jau ik pa brīdim parādās arvien jauna informācija, sekojiet vien līdzi paši – visaktīvāk šobrīd jaunumus publicē kasjauns.lv.

Ir, protams, vēl ļoti daudz apskatāmo jautājumu, kas saistīti ar baumu izplatīšanu tieši šajos divos gadījumos, kā arī par to, ko vajadzēja/nevajadzēja darīt. Par to, ja ir vēlme, var skribelēt te komentāros. Uzrakstītais bija tas, kas sakrājies uz mēles.

Lai jums mierīgs prāts!

Kāds Ķīnas medijs ir pat radījis digitālu versiju par notikušo, tiesa, ar nepareizu scenāriju, jo jau šobrīd skaidrs, ka skaļais ēdājs bija šāvējs, nevis kā attēlots klipā.

, , , , , , , , , , , , ,

3 komentāri