Posts Tagged twitter

Reku ragana, viņa ēd bērnus, SADEDZINĀT!!!” jeb mūsdienu Linča tiesas anatomija

Cilvēku uzvedība sociālajos tīklos pēdējos gados ir pierādījusi, ka viduslaiki un pirmatnības instinkti cilvēkā joprojām nav apslāpēti. Lai arī vienā pusē sitam plaukstas par to, ka nu mākam atpazīt “īstas” ziņas no “neīstām”, otrā sienas pusē tikmēr līdz katarsei uzkurināts pūlis uz sārtu nes pilnīgi svešu cilvēku. Bez tiesas, bez pierādījumiem.

  • Patērētās informācijas apjoms šobrīd diemžēl iet krietni pa priekšu cilvēka spējai/vēlmei to adekvāti un izsvērti apstrādāt.
  • Līdz ar to ziņas iekrīt ticības kategorijā – kam gribu, tam ticu, faktus pārbaudīt nav laika vai intereses.
  • No vienas puses esam iemācīti apšaubīt visu. No otras – ik pa brīdim izvēlamies ticēt visam, kas izlasīts.
  • Apstākļos, kad ziņu lapām nemitīgi ir jārada jauns saturs, uz kuru fokusēt izklaidīgo auditorijas uzmanību, tiek radītas gan daudz viltus vai nepārbaudītas ziņas (kas rada spriedzi nu jau arī valstu starpā), gan arī viltus sensācijas, kad zem svešiem dubļainiem zābakiem pakļūst cilvēki, kuri to varbūt nav pelnījuši arī pēc pašu bradātāju mērauklām.

ragana

Cik nu bijusi iespēja skaidrot cilvēkiem info apriti, tad pirmais un galvenais princips – pārbaudiet faktus, atrodiet pirmavotu! Ja nevariet atrast – apšaubiet un neizplatiet!

Kas ir pirmavots? Tas nav Facebook lietotājs, kurš raksta, ka “viņš dzirdējis, ka…”. Pirmavots ir:

1) Tas notika ar mani

2) Es redzēju, kā tas notika.

3) Lūk, mana saruna ar aculiecinieku vai pirmavotu.

Viss pārējais ir interpretācija. Turklāt interpretāciju jūklī fakti mēdz tikt izkropļoti, izrauti no konteksta, pakārtoti vēlamajam ziņojumam. Ja tam klāt vēl piemaisa pseidoekspertu jeb universālo viedokļu ģenerētājus (“Kur skatās…(kāda valsts iestāde, tiesībsargājošās u.c. institūcijas)?!!”), tad sanāk labs molotova kokteilis.

Ja neesat aizsniegušies līdz pirmavotam, tad vēl nespriediet, nesodiet, bet gan papētiet konkrēto sfēru, jautājumu, notikumu, atrodiet kompetenta cilvēka izsvērtu viedokli, atrodiet pētījumus. Varbūt aiz šī ieraksta slēpjas vainīgais, kurš apzinās, ka pūlis par vainīgu uzskatīts to, uz kuru pirmo visskaļāk norādīs? Varbūt aiz tā atrodams garāks stāsts un skaidrojums ar detaļām, kas pilnībā maina kontekstu? Varbūt aiz tā stāv kāda konkrēta jautājuma lobijs? Varbūt aiz tā stāv vienkārši kāda indivīda stulbums? Nav laika tam visam? Nekas, varbūt arī Tevi kādreiz nofilmēs, kā tantiņai izrauj puķu pušķi no rokām un aizej. Tas, ka tantiņa īstenībā puķes no Tevis pirka, bet atteicās maksāt, vēl rupji nolamājot, paliks ārpus kadra.

Vien nepārprotiet – pati komunikācija soc. tīklos vai cilvēki, kas šēro un komentē, protams, dara arī ļoti daudz laba, palīdz cilvēkiem/dzīvniekiem/uzņēmumiem sarežģītās situācijās, apmainās ar būtisku/interesantu info. Tomēr brīžos, kad redzu svešus cilvēkus aicinām fiziski ar kādu izrēķināties, pamatojoties tikai uz vienu Facebook ierakstu, turpinu brīnīties par atsevišķu pieaugušu indivīdu infantilismu. Un te nav runa par izglītību, vecumu vai kādu citu rādītāju.

Pēdējā skaļākajā gadījumā, kas saistīts ar lūša medībām, pastaigāju pa šo vardarbīgo komentāru autoru profiliem – raiba buķete. Pūlī, kā zināms, IQ izšķīst un rokās tiek paņemts plastmasas zobens, kas izkūst līdz ar pūļa izklīšanu. Turklāt cilvēki aicināja uz krimināli sodāmu rīcību, lai sodītu kādu par likumisku rīcību. Arī nāves draudi ir krimināli sodāma nodarbe – mani interesē, vai kāds no sociālo tīklu pseidovaroņiem tiks sodīts. Teikšu godīgi – es gribu, lai tiktu sodīts, jo nav civilizētā sabiedrībā pieņemami, ka par jebkādu rīcību, ko likums atļauj, aicina izvarot, nogalināt cilvēku, viņa bērnus, ģimeni. Un te nav nekāda sakara ar lūsi vai medniekiem.

Un te maza un vienkārša pamācība, ja vēlaties iegult sociālo tīklu taisnības meklētāju “šēru ballītē”, lūk, kas jums jādara un kas notiks tālāk:

  • Jāapraksta kāda situācija, fotogrāfija, video, kas saistīta ar šķietamu vai īstu pāridarījumu, ciešanāmjāizceļ upuris (dzīvnieks, cilvēks, tauta); jāatrod vainīgais (cilvēks, Saeima, cita valsts, uzņēmums). Jāieliek Facebook vai Twitterī. Pirmajā ierakstā pat var nebūt aicinājums uz kādu rīcību – to ar garantiju jūsu vietā paveiks kareivīgie komentētāji.

  • Ja ieraksts būs gana emocionāls, sāks vairoties šēri jeb dalīšanās ar ierakstu. Kāds no jūsu sekotājiem vai draugu draugiem izlasīs, piesauks vajadzīgo rīcību un aiziet “maksimālais šērs”.
  • Šinī brīdī kā labi katalizatori darbojas dažādas FB lapas ar plašu sekotāju loku vai Twitter dežuranti, kuri kaut kad sen ir uzsākuši spēlēt uzraugu lomu un pēc inerces to turpina darīt, zinot, ka Twitterī joprojām spieto mediji un viņu pārstāvji, kā arī valsts/pašvaldību un lielo uzņēmumu komunikācijas/klientu apkalpošanas darbinieki. Facebook šērotāju vidū tās parasti ir vai nu “klikšķu makšķeres”, vai lapas, kuras dažādu iemeslu dēļ sevi uzskata par morāles sargiem un kādas cilvēku grupas ganiem Facebookā (tomajoki, thebest, esiatbildigs, nozagts u.c.) vai arī kāda populāra persona ar stingru viedokli par visu.
  • Pēc kāda brīža, ja ieraksts sasniedzis dažus desmitus vai vēl labāk – simtus – šēru, TVNET, skaties.lv vai kāds cits portāls uztaisa ziņu ar virsrakstu “Sociālo tīklu lietotājus šokē…” vai “Soctīklos šūmējas par…”, padalās ar to savos soc. kontos, kur ir tūkstošiem sekotāju. Turklāt pirmajā ziņā parasti nebūs izanalizēta ne informācijas ticamība, ne atrasts un izprašņāts pirmavots. Un diez vai rakstam tiks pielikts autora vārds/uzvārds. Šinī brīdī jau kāds būs atradis “vainīgā” mājas adresi, tālruni, darba vietu, bērnu vārdus, personas kodu un nesavtīgi ar to padalījies ar tekstu, ka “mērglim vajag pabojāt dzīvi”.

Skaisti. Ātri un bez birokrātijas. Lai kādu sadedzinātu uz sārta, arī mūsdienās pietiek tikai pūlī skaļi iebļauties – Reku ir RAGANA!!!! VIŅA ĒD BĒRNUS!!! SADEDZINĀT!!!”

Īstenībā paralēles ar raganu medībām te ir vairāk nekā gribētos. Arī viduslaikos cilvēki nededzināja citus tādēļ, ka ļoti patika vardarbība vai sadisms. Ķeceru sodīšanas pamatā bija ticība, ka tā ir morāli pieņemama rīcība sabiedrības drošības, labklājības vārdā. Ja šobrīd sava veida tiesa tiek veikta jau soc. tīklos bez lieliem pierādījumiem, tad ir mazliet biedējoši, ja redzu, ka kāds publiski dalās ar sveša cilvēka datiem, tieši vai netieši aicinot citus uz vardarbību. Atšķirība jeb mazs mierinājums mūsdienās ir Krimināllikums, kas upuri pasargā vismaz no fiziskas izrēķināšanās.

Mazliet no vēstures:

Raganu medības bija visai bieži sastopama parādība gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā no 15. līdz pat 18. gadsimtam, īpaši uzliesmojot 15. un 16. gadsimtā, kad Eiropā notika vairāki reliģiski kari. Raganu medību pamatā bija kristiešu apsūdzības visiem, kas pēc viņu domām pielūdza Sātanu. Tas izpaudās kā dziedniecība, pareģojumi, pagāniski rituāli u.c. Raganu eksistenci 15.gs. beigās apstiprināja arī Romas Katoļu baznīcas pāvests, dodot vaļu inkvizīcijai jeb ķeceru atmaskošanai un sodīšanai ar jebkādiem līdzekļiem. Tas neizslēdza arī nežēlīgu spīdzināšanu pierādījumu iegūšanai. Ja “ragana” atzinās, tad viņu vai nu sadedzināja, vai pakāra, vai nocirta galvu.

Linča tiesas nosaukums cēlies no ASV politiķa, plantāciju īpašnieka un revolucionāra Čārlza Linča uzvārda. Tā pamatā ir Linča kā revolucionāra aktivitātes, kad viņš ASV Neaktarības kara laikā neformālās tiesās sodīja pretinieku atbalstītājus. Vēlāk viņš savas aktivitātes interpretēja un attaisnoja ar “Linča likumu”, kas kļuva par apzīmējumu noziedznieku sodīšanai bez tiesas visā pasaulē.

, , , , , , , , , ,

Komentēt

Dzīvās reportāžas no cietuma kameras – @latvia_prison, @LV_cietumi [papildināts 18.06.2013.]

Brīdī, kad man Latvijas Twittosfēra jau sāka šķist pārāk garlaicīga, lai tai veltītu laiku ārpus darba, parādījās konts, kas šai informācijas ieguves vietai iedeva jaunu spērienu. Tas ir @latvia_prison, kur kāds ieslodzītais, kas pēc paša vārdiem ir “pacans” un “sēž” par Ceļu policijas kukuļošanu, atklāj cietuma aizkulises. Cilvēkiem, kuriem līdz šim vienīgā saskare ar cietumu bijusi filmās/grāmatās/”Kriminal inform” vai preses konferenču atreferējumos, saturs ir gana saistošs un atšķirīgs no pārējās informācijas gūzmas, lai konts strauji kļūtu populārs.

prisonTvītu saturs, šķiet, ir autentisks – vienkāršā valodā ar cietuma terminiem tiek stāstīts par dzīvi un nejēdzībām aiz restēm, papildinot to visu ar fotogrāfijām. Diez vai kādu pārsteidz, ka mūsu cietumos apstākļi ir krietni atšķirīgi no tiem, kādos dzīvo, piemēram, Bērings-Breivīks – zupa ir negaršīga, daudziem ir telefoni, var dabūt arī sievieti seksam, medicīnas pakalpojumi ir katastrofāli, tualete ir vienkāršs caurums grīdā u.tml. Tomēr no vispārīgiem viedokļiem, kas līdz šim “kaut kur” lasīti, šo kontu atšķir tas, ka notiek “tiešā reportāža” no notikuma vietas.

Pagaidām kā vienīgais konta mērķis ir izvirzīts nejēdzību un naudas izšķērdēšanas atklāšana cietumos.

Akcija, protams, ir nelegāla un tā var nepatikt virknei cilvēku. Tomēr – ja mērķis ir labs, tad man personīgi ir vienalga, vai šim ieslodzītajam drīkst būt tālrunis ar mob. interneta pieslēgumu vai nē. Atcerēsimies, ka arī Neo rosība nebija gluži likumīga. Tas gan interesēja tikai likuma sargus, bet ne informācijas saņēmējus – sabiedrību. To gan nepārmeta neviens, jo mērķis bija cēls.

Var arī diskutēt par ētiskajiem aspektiem, vai mums būtu jāsatraucas par zagļu un slepkavu dzīves apstākļiem cietumā, kurus apmaksā nodokļu maksātāji, tomēr jārēķinās, ka viņi visi kaut kad nāk ārā. Un ja ir vēlme šādus cilvēkus veidot par labākiem, tad aprakstītā vide to diez vai veicina. Ja nu vienīgi motivācija “vairs nekad tur nenokļūt”. Bet nu neesmu es cietuma lietu eksperts, tādēļ ar moralizēšanu neaizraušos.

prison1

Ir pāragri šo Robinu Hudu, kurš “parastajiem” ļaudīm naudas vietā nelegāli piegādā slēptu informāciju, salīdzināt ar Neo vai Asānžu, taču mani konts ir ieintriģējis 2 iemeslu pēc. Pirmkārt – tā ir unikāla informācija par cietuma ikdienu, es pats noteikti  nemeklēt kādu, kas ir “sēdējis”, lai man pastāsta, kā ir “iekšā”. Otrkārt – man ir  profesionāla vēlme uzzināt, ar ko šāda komunikācijas forma beigsies – cik ilgi tvītos, kā reaģēs varas iestādes, vai tas ko mainīs u.tml. Jo skaidrs, ka varas struktūras par šo jau ir informētas – LETĀ ir ziņa, kurā šo aktivitāti komentējusi arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve, atklājot, ka ir noskaidrots, no kura cietuma tiek rakstīts, kā arī ieslodzītajam (ja atradīs, kurš to dara) tiks atņemts mob. tālrunis un piemērots sods – 15 diennaktis karcerī. Atbildi nav palicis parādā arī @latvia_prison, ierakstot, ka gadījumā, ja 2 dienas no viņa būs klusums (kas nozīmētu, ka viņam ir atņemti sakari), tiks publiskoti vadību atmaskojoši dokumenti – to izdarīšot persona no “ārpasaules”, kurai ir piekļuve informācijas ievietošanai profilā. Šo tvītu gan pie @latvia_prison ierakstiem vairs neredzu.

Kontam dažu dienu laikā jau ir vairāk nekā 2000 sekotāju, kuru starpā ir gana daudz mediji, kā arī citas sociāli aktīvas un populāras personas, kas informācijas apriti padara krietni ātrāku nekā @latvia_prison aprakstītā cietuma vēstuļu sistēma “zirgi”.

[11.06.2013.]

Šobrīd gan twittterī, gan komentāros pie portāla rakstiem notiek aktīva diskusija, vai kontam var ticēt un vai tie tiešām ir “tiešā ēterea” tvīti, vai nē (šobrīd noskaidrots, ka tvītotājs tiešām bijis ieslodzītais cietumā – lasīt zemāk, 18.jūn. papildinājumā). Ko vieni sauc par konta uzturētāja meliem, citi par pēdu jaukšanu. Uz vienu no šādām replikām, vai tiešām tvīti nāk no cietuma, konta autors atbildēja ar šo ierakstu – https://twitter.com/latvia_prison/status/343837609350545408. Vietām pat tiek minēts konkrēts krāpnieks (kāds personāžs ar iesauku SpokuPavaars), kas aiz tā varētu stāvēt un jau iepriekš ir atmaskots par naudas izkrāpšanu. Šai gadījumā aizdomas varētu radīt viņa lūgums papildināt Zelta Zivtiņas kredītu, kas beidzoties, lai varētu turpināt iepazīstināt cietuma ikdienas gaitām. Un redzams, ka kāds, šķiet, būs samaksājis, jo viņš atsāka tvītot. Uz šo lūgumu reaģēja arī portāla pietiek.com twitter konts, kas solījās piepalīdzēt. Tātad cilvēki ir gatavi maksāt par šāda rakstura informāiju un pat gribētu, lai tas ir patiess. Ja mērķis ir izkrāpt ZZ kredītu apmaiņā pret noderīgu informāciju, to pat varētu pieņemt. Ja tiek melots, tad, protams, ne. Tādēļ šim pasekošu līdzi rūpīgāk. Ja arī jums ir kas zināms/sakāms – dodiet ziņu tepat.

Noskatījos LNT sižetu. Jāsaka, ka amatpersonu izteikumi drīzāk liek domāt, ka tvītotājs tiešām ir no Centrālcietuma. Sižets atrodams šajā linkā.

[12.06.2013.]

Kamēr iepriekšējais konts klusē, ir uzradies līdzinieks, @LV_cietumi, kura saturs ir līdzīgs. Pēc šī konta ziņām iepriekšējā profila uzturētājs ir “sazīmēts” un sodīts. Rīt no rīta par šo tēmu LNT 900 sekundēs viesosies LR Tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Ja arī konti izrādīsies ne pārāk patiesi, tad skaidrs, ka tajos aprakstītie apstākļi atbilst patiesībai. Pretējā gadījumā viss tiktu nosaukts par farsu un ignorēts.

[13.06.2013.]

Šorīt ministrs Bordāns LNT ziņoja, ka pieprasījis visu info no cietuma amatpersonām par tvītošanas gadījumu.

2010. gadā portāls Delfi jau bija ieguvis līdzīgus stāstus no ieslodzītā par apstākļiem aiz restēm – Patiesība par apstākļiem Rīgas centrālcietumā.

[17.06.2013.]

Statuss: @latvia_prison klusē, @LV_cietumi ir bloķēts, toties paguvis izveidot blogu – http://cietums.blogspot.com/.

[18.06.2013.]

@LV_cietumi ir atbloķēts.

Noskaidrots, ka tvītotājs tiešām bijis ieslodzītais un tvītojis no cietuma. LETAs ziņa: “IeVP pārvaldes pārstāve Ināra Makārova aģentūrai LETA pastāstīja, ka pagājušā nedēļā tvītotājs ir noskaidrots – tas ir kāds vīrietis, kurš apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā gaida tiesu. Pie viņa atrasts arī mobilais tālrunis. Par kādiem noziegumiem privātpersona apcietināta, IeVP neatklāj.”

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

6 komentāri

2011. gada PR nozares TOP 10: m**kas, hakeri un baumas.

Piedāvāju savu versiju par 10 notikumiem 2011. gadā, kas droši stāstāmi un analizējami gan ar sabiedrisko attiecību studentiem lekcijās, gan draugiem pie ruma glāzes.  Tādi, kurus būs vērts atcerēties arī pēc pāris gadiem. Kādam veiksme, kādam neveiksme – spriediet paši. Aptuveni hronoloģiskā secībā.

1. Prezidents atlaiž 10. Saeimu. OLIGARHS  – VISU ĻAUNUMU SAKNE.

Rīkojums, kas pamatīgi ietekmēja visu sociālpolitisko vidi Latvijā. Pēc šīs runas Valdi Zatleru pirmo reizi pie pils sagaidīja fanu pūļi ar ziediem. Tas pagaidām arī ir bijis viņa augstākais popularitātes punkts, kuru viņš diez vai vēl kādreiz sasniegs. Uz uzticības kredīta rēķina (referendumā par Saeimas atlaišanu nobalso 96% no tiem, kuri piedalījās) nodibina partiju, par premjera amata kandidātu virza Edmundu Sprūdžu, vēlāk netiek apstiprināts arī par Saeimas priekšsēdētāju un īsu brīdi pēc koalīcijas apstiprināšanas ZRP reitings ir nokritis līdz 5% barjerai.

2. Baibas Sipenieces vēstule Aivaram Lembergam. ŠOVMENIS PRET ŠOVMENI.

Oligarhu kapusvētku iedvesmota, Baiba Sipeniece aizsūtīja Aivaram Lembergam e-pastā vēstuli, kurā paziņoja, ka atsakās vadīt Ventspils Jūras svētkus. Vēstulē bija diezgan daudz gramatisko kļūdu, ko kā uzmanības novēršanas instrumentu no vēstules satura veiksmīgi izmantoja Lembergs, savā Twitter kontā izsludinot konkursu par to, kurš pirmais pareizi saskaitīs kļūdas šinī vēstulē, iegūs 1000 Ls un Akvaparka apmeklējumu.

3. Klāva Olšteina paziņojums ar gandrīz asarām acīs pirms balsojuma par Zatleru kā prezidentu uz otro termiņu „Esmu gatavs nolikt deputāta mandātu, lai sekotu Prezidentam, lai tautā radītu [..] atmodu’’. TAGAD VAI KAUT KAD.

Par Zatleru nenobalsoja, Olšteins mandātu nolika, izstājās no Vienotības, iestājās ZRP, ar skandālu aizgāja no ZRP, pašlaik kopā ar vēl 5 ZRP exbiedriem – bezpartejisks. Kuru atmodu ar šīm rokādēm Olšteins tautā ir radījis, man nav ne jausmas. Ja nu vienīgi atklāsmi, ka jaunā paaudze pagaidām ne ar ko neatšķiras no vecās – pusgada laikā 2 partijas un tagad bezpartejisks. Lielākais ieguvums – atpazīstamība.

4. Štokenbergs pamet Latvijas radio studiju. NEPATĪK ŽURNĀLISTS? PAMET VIŅU!

Nespēdams atrast kopīgu valodu ar žurnālisti jautājumos par izmaiņām Komerclikumā saistībā ar patiesā labuma guvēju atklāšanu, ministrs Latvijas radio tiešajā ēterā pamet studiju ar vārdiem “Es atvainojos. Man pietiek”, izraisīdams negatīvas publicitātes vilni.

5. Kārlis Streips TV tiešraidē ZZS nosauc par maukām. MAUKAS UN SUTENERI.

Kārlis Streips LTV raidījuma Krustpunkti tiešraidē ZZS nosauca par maukām. Situācija neviennozīmīga, bija gan aizstāvji, gan gānītāji. Vieni uzskatīja, ka Streips ir nosaucis lietas īstajos vārdos, citi – ka gājis par tālu. Streipu atlaida no darba LTV. Manuprāt – līdz 22:00 TV ēterā šim vārdam būtu bijis jāpiemeklē pieklājīgāk skanošs sinonīms.

6. Nila Ušakova kaķi. MURIS UN KUZJA.

Foto: LETA

Iespējams, ka Ušakova vecākā gada gājuma elektrorātam šis ir vēl viens labs iemels teikt „Nu man tā patīk tas Nils” (tulkots no krievu valodas), taču, manuprāt, tas aizgājis par tālu. Protams, ka mīļš kaķītis ir viens no veiksmes faktoriem, lai tavs video youtube.com kļūtu „virāls”, bet diez vai tas iet roku rokā ar nopietniem un pat smagiem ikdienas jautājumiem. Kāds oponēs, ka „aptaujas varētu rādīt ko citu”, bet man vienalga. Tas ir sasniedzis jau paštīksmināšanās stadiju, kad cilvēks vairs nejūt, ka ir par daudz.

7. LETAs weblapas uzlaušana kā protests pret nepatiesas informācijas izvietošanu. HAKERU PR.

Labākā protesta forma pret nepateisas vai nepamatoti apmelnojošas informācijas izplatīšanu, kādu pēdējā laikā esmu redzējis. Īsumā – kādam nepatika, ka LETA nebija pārbaudījusi kādas kompānijas izteikumu par citām kompānijām, rezultātā tika uzlauzta LETAs mājas lapa un tur ievietots ziņojums, ka „tā darīt nebija smuki”. Interesanti, vai LETAi izdevās noskaidrot šīs vēstules autorus? Vairāk –šeit.

8. Nila Ušakova parakstīšanās par krievu valodu kā otru valsts valodu. ЕС НЕЕСМУ ПРЕТ ЛАТВИЕШУ ВАЛОДУ.

Manuprāt, viena no jaudīgākajām komunikācijas kļūdām 2011. gadā. Zemūdens akmeņus nezinu, taču neticu, ka šim apakšā stāv tikai vēlme izpatikt savam vēlētājam, jo ne Ušakovs, ne viņa PR cilvēki nav tādi muļķi, lai neapzinātos sekas šādam paziņojumam. Spriežot pēc pēdējā laika aktivitātēm, viņi vai nu neparedzēja tādas sekas, vai nu nebija sagatavojuši 2. un 3. soli, jo ar katru paziņojumu, kā Nils mīl latviešu valodu, kļūst tikai sliktāk. Esmu diezgan drošs, ka šim solim drīz varētu klajā nākt loģisks skaidrojums. Ja līdz šim SC, pateicoties tikai un vienīgi ieturētai un visnotaļ pozitīvai Ušakova komunikācijas politikai, bija ieguvuši arī daža laba latvieša balsi, tad ar šo gājienu viņi ne tikai tās zaudēja, bet radīja arī absolūti nevajadzīgu plaisu starp iedzīvotājiem, kā rezultāts būs referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu. Paši SC ar Ušakovu un kaķiem priekšgalā mēģina šo visu saglābt, pat sūtot  savu latvisko SC deputātu atklātu vēstuli sabiedrībai, cik Nils ir latvisks un patriots, taču nevar mājai degošu jumtu nodzēst ar lejkannu.

9. Katoļu baznīca panāk kardināla Jāņa Pujata Twitter parodijkonta @kardinalsPujats dzēšanu. UZMANĪGI AR HUMORU. ĀMEN.

Ilustrācija: Ernests Kļaviņš, ir.lv

Interesants precedents latvijas Twitter vidē. Katoļu baznīca pēc pusotra gada panāca, ka tiek slēgts kardināla Jāņa Pujata parodijprofils, (kurš šodien ir atgriezies) kuram bija vairāk nekā 10 000 sekotāju. Tas nebūtu nekas neparasts, ja vien konta uzturētāji būtu uzdevušies par kardinālu, taču autori bija norādījuši, ka konts ir parodija (burleska), ko Twitter politika atļauj. Tādējādi katoļi vai daži to pārstāvji devuši skaidru mājienu, ka viņiem humors ir pieņemams tik tālu, kamēr tas neskar viņus. Konta slēgšana ieguva visai lielu rezonansi ārī ārpus interneta gan drukātajos medijos, gan radio, gan TV.

10. Baumas par Swedbank bankrotu. MAN MĀSĪCA TEICA, KA VIŅAS DRAUDZENES DŽEKS…

Neliels hronoloģisks materiāls atroadams šeit.

Kārtējais notikums, kas liekams mācību grāmatās kā piemērs. Jau iepriekš esam gan izpirkuši sāli, gan mainījuši visus iekrājumus uz eiro. Šoreiz kārta bija Swedbankai un baumām par tās bankrotu. Cilvēki diennakts laikā no bankas izņēma ap 30milj. latu. Interesanti, cik vēl paspēja arī aizskaitīt prom. Baumu fenomens pie mums nostrādā jau atkārtoti. Šoreiz beigu fāzē benzīnu ugunij pielēja sociālie mediji, jeb precīzāk – Twitter. Atklāts ir jautājums – kā cīnīties ar baumām – vai tās jānoliedz vai jāignorē. Šinī gadījumā mans īsais rezumē – līdz ko bankas darbinieki saprata, ka šādas baumas ienāk no vairākām pusēm un rezultējas sistemātiskā naudas aizplūšanā, pirmais, ko vajadzēja izdarīt – momentā iniciēt  krimināllietas ierosināšanu par nepatiesu baumu izplatīšanu un t onokomunicēt. Sliktāk nebūtu bijis. Taču visi mēs pēc kāzām esam gudri ar čībām uz galda, TV pulti rokās, laptopu blakus un alus kausu rokās. Un, protams, pilnu sauju ar viedokļiem.

Ja arī Tev ir palicis atmiņā kāds notikums, kas būtu pierakstīšanas vērts – padalies!

Lai Jums notikumiem bagāts 2012!

P.S. Klīst baumas, kas tas būšot pēdējais – netaupieties!

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

5 komentāri