Kad preses sekretārs kļūst par problēmu

Pieņemot darbā preses sekretāru, vadība parasti cer uz “ugunsdzēsēju”, “vārtsargu”, “universālo kareivi” un visādi citādi izveicīgu kiborgu, kura uzdevums būtu apkarot ļaunos, bezkaunīgos, daudzgalvainos un uzbāzīgos žurnālistus, kas traucē pasaulē nest gaismu.

ekrānšāviņš no tv3.lv

Pareizi, lielai daļai valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātuzņēmumiem šādas personas ir nepieciešamas, jo tas ir amats, kura primārais uzdevums ir konstruktīvi un profesionāli informēt uzņēmuma/organizācijas mērķauditoriju par svarīgāko. Turklāt tas ir amats, kuram nepieciešamas profesionālas iemaņas. Ir ļoti maz tādu talantu, kuri bez īpašas sagatavošanās spēj uzstāties TV kameras priekšā. Savā 10 gadu karjerā tādus esmu sastapis patiešām maz. Arī PR speciālistu vidū. Tomēr lielai daļai preses sekretāra amats asociējas ar “papļāpāšanu”, “es nezinu, ko viņš vispār dara” vai kaut ko tik pat maznozīmīgu. Un tad tiek darbā pieņemti “nu kaut ko paņem, lai man nav ar tiem skribentiem pašam jārunā”. Un tad pienāk diena, kad šīs amata vietas aizpildītājs pats kļūst par PR problēmu. Iznākums ir sekojošs:

1. piemērs – kad preses sekretārs sajūtas viltīgāks, gudrāks un visādi citādi pārāks pār žurnālistiem

2. piemērs – kas notiek, kad kameras priekšā izstumj absolūti negatavu runas personu un liek runāt visas domes vārdā

“Nekā personīga” sižets par Garkalnes novada preses sekretāru.

Pilna intervija ar preses sekretāru.

Preses sekretārs nav relīžu fabrika. Uzskatāmāku piemēru par šo man grūti iedomāties.

, , , , , , , , , ,

  1. #1 by rusantro on 13 marts, 2012 - 21:19

    Sviests kaud kāds. Kā var iegūt maģistra grādu komunikācijās ar tādu sniegumu, nesaprotu.

  2. #2 by Anonīms on 28 februāris, 2012 - 09:18

    ….un ir tas te, ēēē, nu tas likums par…cilvēktiesību likums, kas ir pretrunā ar to otru likumu, kas ir par radiniekiem. Gribētu šo komentēt Kolkas vietējo iedzīvotāju vārdiem…

  3. #3 by Mārtiņš Šmits (@Scmic) on 27 februāris, 2012 - 18:54

    Viņš bija brīnumains. “Mēs visi savā ziņā esam radinieki” vispār norāva galvu. Viņu tai Cicerona antibalvai vajag izvirzīt.

    • #4 by Gunārs Klēģers on 27 februāris, 2012 - 19:32

      Bet vispār – šādi gadījumi un personības ir kā svaigs gaiss ikdienas vienmuļajā komunikācijas purvā. Ir, par ko parunāt.

Leave a reply to Gunārs Klēģers Atcelt atbildi