Archive for category Politiskās komunikācijas kampaņas

Par trauksmes cēlājiem

Līdz pašvaldību vēlēšanām ir atlicis pavisam maz. Tas nozīmē, ka partijām ir pēdējais brīdis mest galdā savus trumpjus, kas, savukārt, liecina – kļūs interesantāk! Un to šobrīd ir izdarījusi  “Vienotība”. Mestā kārts  man liedz par to balsot, jo vēl labu laiku atpakaļ publiski solīju, ka savu balsi neatdošu nevienam, kas mani centīsies iebiedēt. Pirmais, kas centās auditorijā ieviest “trauksmes sajūtu”, bija Repše. Tagad šim sarakstam pievienojusies “Vienotība” ar saviem jaunākajiem reklāmas klipiem, kas mani suģestē ar „ja tu nebalsosi par mums, tad mēs visi mirsim.”

Skaidrībai – visās vēlēšanās balsis esmu atdevis par latviešu labējām partijām. Un visbiežāk – par mazāko ļaunumu. Diemžēl arī šogad izskatās, ka jāizvēlas būs nevis no labākā piedāvājuma, bet gan no mazākā ļaunuma starp latviešiem, kas cenšas viens otru pārspēt, ignorējot “Saskaņas centra/Gods kalpot Rīgai” (SC) visai nesatricināmās līderpozīcijas Rīgā. Manuprāt, ja ir reāla vēlme pārņemt varu Rīgā, būtiskākais jautājums ir – ar ko latviešu partijas spētu pārvilināt SC vēlētāju esošajā situācijā, kā arī – vai kādreiz būs situācija, kad latvietim būs jāizvēlas starp 2 nevis 20 partijām?

Partija, kas savā kampaņā izvēlas taktiku, lielāko uzsvaru liekot uz pretinieka nomelnošanu (lai cik melns tas būtu), nevis uz sava potenciāla popularizēšanu, manī rada šaubas un neuzticību, kam par pamatu ir sajūta, ka viņu bailes no konkurentiem ir lielākas par pašu spēju piedāvāt ko labāku. Tas gan mani nekad nepiespiedīs balsot par partiju, kas ir iestājusies par divvalodību Latvijā, taču liks meklēt alternatīvas latviešu partiju vidū.

Lūk, klipi, ar kuriem “Vienotība” šobrīd cenšas savākt balsis pašvaldības vēlēšanas iecirkņos Rīgā. Jāņem vērā, ka klipi ir vērsti pret Saskaņas centru bez ambīcijām uz SC vēlētāju balsīm. “Vienotība” šinī gadījumā cīnās par latviešu balsīm ar latviešu partijām, ar veciem lozungiem ”krievi nāk” un „korupcijai nē” apelējot pie godīgā patriota nogurdinātās sirdsapziņas.

Nobeiguma vietā – neesmu saistīts ne ar vienu partiju vai tās kampaņu, par SC nekad neesmu balsojis un to nedarīšu. Par ko balsošu – nezinu. No profesionālā skatpunkta jāatzīst, ka klipu kvalitāte un nododamās ziņas mehānisms ir ļoti labi, senākajās propogandas tradīcijās ieturēti. Jautājums, vai tas ir kas jauns un vai tas ir izdarīts īstajā brīdī.

Advertisements

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

2 komentāri

Referenduma video TOP 9 [papildināts]

1. Piedalies referendumā (Mārtiņa Pavasara video). Skatījumi (Vimeo+Youtube): 275 tūkstoši skatījumu.

2. Rays – Par Latvisku Latviju. (Autors: Rays) Skatījumi: 216 tūkstoši.

3. http://www.za-rodnoj-jazik.lv – Lindermana aicinājums. Skatījumi: 94 tūkstoši

4. Miķelis Rēdlihs PRET divvalodību. Skatījumi: 53 tūkstoši.

5. http://www.za-radnoj-jazik.lv – Hitlera parodija RU. Skatījumi: 46 tūkstoši.

6. Rodrigo Laviņš PRET divvalodību. Skatījumi: 40 tūkstoši.

7. V.Lindermans: “Nepiedalies krusta karā pret krievu valodu!” Skatījumi: 29 tūkstoši.

8. Raivis Dzintars PRET divvalodību. Skatījumi: 12 tūkstoši.

9. Pret krievu valodu kā otro valsts valodu

Šie ir video, kuri ir publiski atrodami un kuriem ir vismaz 10 000 skatījumu līdz 15. februārim. Ņemot vērā to, ka repera REYS video ir publicēts vien 12. februārī, pieļauju, ka tas apsteigs arī Mārtiņa Pavasara aicinājumu. Tam gan, protams, ir tikai sportiska nozīme – vēstījums abiem ir viens. Kopumā radošuma ziņā varēja vēlēties vairāk, jo pārsvarā konceptu topā ir “sliktie/labie”, kā arī klasiskas patriotiskas ainas, kas atgādina par Latvijas vērtībām un smukākajām vietām. Lai arī ir pāris izņēmumi. Lūk, pāris no tiem:

Kā kaķis gatavojas referendumam par divvalodību

Puisis sakomponējis dziesmu šim notikumam par godu, video laižot pa vidu “25 kadru” – uzrakstu PRET.

Referenduma himna (“Pūt vējiņi” krievu valodā)

Jaunums – atbilde Viestura Dūles aicinājumam mest urnā baltu lapu.

Uzgāju arī šādu Lindermana 1. klipa versiju

Lindermana 1. video versija ar dzīvniekiem

Ja neesmu kādu pamanījis, dodiet ziņu tepat.

Nobeiguma vietā. Mana nostāja ir vienkārša: ir uzdots jautājums: vai Tu esi par vai pret krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā? Mana atbilde ir PRET. Bez filozofēšanas “domāt dziļāk”, “attīstīt inovācijas”, “kas būs 19. februārī” u.tml. Filozofēt vajadzēja pirms parakstu vākšanas par referenduma organizēšanu, nevis jau tad, kad jautājums ir uzdots. Es turēšu īkšķus, lai mediju mērķis nebūtu atrast vai izzīst kādu “konfrontāciju” starp balsotājiem referenduma iecirkņos un nepasniegt to kā “tas jau bija gaidāms”. Vecrīgā katru nedēļas nogali izkaujas kāds latvietis ar latvieti, krievs ar krievu un latvieši ar krieviem. Tas nenozīmē, ka viņiem ir etnisks konflikts. Krievu valodai nav ne vainas un labprāt tajā runāju ar krievu paziņām, lai nostiprinātu to kā vienu no svešvalodām.

Balsot ar baltu lapu, manuprāt, ir pārāk intelektuāli. Protams, ka ir jādomā par savstarpējām attiecībām, toleranci, nākotni, integrāciju u.tml. Bet balta lapa nav atbilde uz to. Apskatieties video Nr.7. Mīlestība pret savu dzimteni un valodu ir beznosacījumu mīlestība, tāpat kā mīlestība pret tuvajiem. Tur nav jāliek plusiņi un mīnusiņi, lai to saprastu. Šī ir viena no retajām reizēm, kad savai dzimtenei ir jāatzīstas mīlestībā bez atrunām. Nav mums tik daudz patriotismu un nacionālismu veidojošu notikumu, lai tos laistu garām. Šoreiz paldies jāsaka Lindermanam un Ušakovam par šo izdevību, tādēļ arī referenduma sakarā ir jāiet un jānobalso. Bet atbilde uz jautājumu “ko es darīšu 19. februārī?” ir vienkārša – 18:00 piedalīšos florbola play0ff 1/8 fināla spēlē Ķekavā pret Valmieru. Pirmdien – meitu uz dārziņu, pats uz darbu.

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

2 komentāri

2011. gada PR nozares TOP 10: m**kas, hakeri un baumas.

Piedāvāju savu versiju par 10 notikumiem 2011. gadā, kas droši stāstāmi un analizējami gan ar sabiedrisko attiecību studentiem lekcijās, gan draugiem pie ruma glāzes.  Tādi, kurus būs vērts atcerēties arī pēc pāris gadiem. Kādam veiksme, kādam neveiksme – spriediet paši. Aptuveni hronoloģiskā secībā.

1. Prezidents atlaiž 10. Saeimu. OLIGARHS  – VISU ĻAUNUMU SAKNE.

Rīkojums, kas pamatīgi ietekmēja visu sociālpolitisko vidi Latvijā. Pēc šīs runas Valdi Zatleru pirmo reizi pie pils sagaidīja fanu pūļi ar ziediem. Tas pagaidām arī ir bijis viņa augstākais popularitātes punkts, kuru viņš diez vai vēl kādreiz sasniegs. Uz uzticības kredīta rēķina (referendumā par Saeimas atlaišanu nobalso 96% no tiem, kuri piedalījās) nodibina partiju, par premjera amata kandidātu virza Edmundu Sprūdžu, vēlāk netiek apstiprināts arī par Saeimas priekšsēdētāju un īsu brīdi pēc koalīcijas apstiprināšanas ZRP reitings ir nokritis līdz 5% barjerai.

2. Baibas Sipenieces vēstule Aivaram Lembergam. ŠOVMENIS PRET ŠOVMENI.

Oligarhu kapusvētku iedvesmota, Baiba Sipeniece aizsūtīja Aivaram Lembergam e-pastā vēstuli, kurā paziņoja, ka atsakās vadīt Ventspils Jūras svētkus. Vēstulē bija diezgan daudz gramatisko kļūdu, ko kā uzmanības novēršanas instrumentu no vēstules satura veiksmīgi izmantoja Lembergs, savā Twitter kontā izsludinot konkursu par to, kurš pirmais pareizi saskaitīs kļūdas šinī vēstulē, iegūs 1000 Ls un Akvaparka apmeklējumu.

3. Klāva Olšteina paziņojums ar gandrīz asarām acīs pirms balsojuma par Zatleru kā prezidentu uz otro termiņu „Esmu gatavs nolikt deputāta mandātu, lai sekotu Prezidentam, lai tautā radītu [..] atmodu’’. TAGAD VAI KAUT KAD.

Par Zatleru nenobalsoja, Olšteins mandātu nolika, izstājās no Vienotības, iestājās ZRP, ar skandālu aizgāja no ZRP, pašlaik kopā ar vēl 5 ZRP exbiedriem – bezpartejisks. Kuru atmodu ar šīm rokādēm Olšteins tautā ir radījis, man nav ne jausmas. Ja nu vienīgi atklāsmi, ka jaunā paaudze pagaidām ne ar ko neatšķiras no vecās – pusgada laikā 2 partijas un tagad bezpartejisks. Lielākais ieguvums – atpazīstamība.

4. Štokenbergs pamet Latvijas radio studiju. NEPATĪK ŽURNĀLISTS? PAMET VIŅU!

Nespēdams atrast kopīgu valodu ar žurnālisti jautājumos par izmaiņām Komerclikumā saistībā ar patiesā labuma guvēju atklāšanu, ministrs Latvijas radio tiešajā ēterā pamet studiju ar vārdiem “Es atvainojos. Man pietiek”, izraisīdams negatīvas publicitātes vilni.

5. Kārlis Streips TV tiešraidē ZZS nosauc par maukām. MAUKAS UN SUTENERI.

Kārlis Streips LTV raidījuma Krustpunkti tiešraidē ZZS nosauca par maukām. Situācija neviennozīmīga, bija gan aizstāvji, gan gānītāji. Vieni uzskatīja, ka Streips ir nosaucis lietas īstajos vārdos, citi – ka gājis par tālu. Streipu atlaida no darba LTV. Manuprāt – līdz 22:00 TV ēterā šim vārdam būtu bijis jāpiemeklē pieklājīgāk skanošs sinonīms.

6. Nila Ušakova kaķi. MURIS UN KUZJA.

Foto: LETA

Iespējams, ka Ušakova vecākā gada gājuma elektrorātam šis ir vēl viens labs iemels teikt „Nu man tā patīk tas Nils” (tulkots no krievu valodas), taču, manuprāt, tas aizgājis par tālu. Protams, ka mīļš kaķītis ir viens no veiksmes faktoriem, lai tavs video youtube.com kļūtu „virāls”, bet diez vai tas iet roku rokā ar nopietniem un pat smagiem ikdienas jautājumiem. Kāds oponēs, ka „aptaujas varētu rādīt ko citu”, bet man vienalga. Tas ir sasniedzis jau paštīksmināšanās stadiju, kad cilvēks vairs nejūt, ka ir par daudz.

7. LETAs weblapas uzlaušana kā protests pret nepatiesas informācijas izvietošanu. HAKERU PR.

Labākā protesta forma pret nepateisas vai nepamatoti apmelnojošas informācijas izplatīšanu, kādu pēdējā laikā esmu redzējis. Īsumā – kādam nepatika, ka LETA nebija pārbaudījusi kādas kompānijas izteikumu par citām kompānijām, rezultātā tika uzlauzta LETAs mājas lapa un tur ievietots ziņojums, ka „tā darīt nebija smuki”. Interesanti, vai LETAi izdevās noskaidrot šīs vēstules autorus? Vairāk –šeit.

8. Nila Ušakova parakstīšanās par krievu valodu kā otru valsts valodu. ЕС НЕЕСМУ ПРЕТ ЛАТВИЕШУ ВАЛОДУ.

Manuprāt, viena no jaudīgākajām komunikācijas kļūdām 2011. gadā. Zemūdens akmeņus nezinu, taču neticu, ka šim apakšā stāv tikai vēlme izpatikt savam vēlētājam, jo ne Ušakovs, ne viņa PR cilvēki nav tādi muļķi, lai neapzinātos sekas šādam paziņojumam. Spriežot pēc pēdējā laika aktivitātēm, viņi vai nu neparedzēja tādas sekas, vai nu nebija sagatavojuši 2. un 3. soli, jo ar katru paziņojumu, kā Nils mīl latviešu valodu, kļūst tikai sliktāk. Esmu diezgan drošs, ka šim solim drīz varētu klajā nākt loģisks skaidrojums. Ja līdz šim SC, pateicoties tikai un vienīgi ieturētai un visnotaļ pozitīvai Ušakova komunikācijas politikai, bija ieguvuši arī daža laba latvieša balsi, tad ar šo gājienu viņi ne tikai tās zaudēja, bet radīja arī absolūti nevajadzīgu plaisu starp iedzīvotājiem, kā rezultāts būs referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu. Paši SC ar Ušakovu un kaķiem priekšgalā mēģina šo visu saglābt, pat sūtot  savu latvisko SC deputātu atklātu vēstuli sabiedrībai, cik Nils ir latvisks un patriots, taču nevar mājai degošu jumtu nodzēst ar lejkannu.

9. Katoļu baznīca panāk kardināla Jāņa Pujata Twitter parodijkonta @kardinalsPujats dzēšanu. UZMANĪGI AR HUMORU. ĀMEN.

Ilustrācija: Ernests Kļaviņš, ir.lv

Interesants precedents latvijas Twitter vidē. Katoļu baznīca pēc pusotra gada panāca, ka tiek slēgts kardināla Jāņa Pujata parodijprofils, (kurš šodien ir atgriezies) kuram bija vairāk nekā 10 000 sekotāju. Tas nebūtu nekas neparasts, ja vien konta uzturētāji būtu uzdevušies par kardinālu, taču autori bija norādījuši, ka konts ir parodija (burleska), ko Twitter politika atļauj. Tādējādi katoļi vai daži to pārstāvji devuši skaidru mājienu, ka viņiem humors ir pieņemams tik tālu, kamēr tas neskar viņus. Konta slēgšana ieguva visai lielu rezonansi ārī ārpus interneta gan drukātajos medijos, gan radio, gan TV.

10. Baumas par Swedbank bankrotu. MAN MĀSĪCA TEICA, KA VIŅAS DRAUDZENES DŽEKS…

Neliels hronoloģisks materiāls atroadams šeit.

Kārtējais notikums, kas liekams mācību grāmatās kā piemērs. Jau iepriekš esam gan izpirkuši sāli, gan mainījuši visus iekrājumus uz eiro. Šoreiz kārta bija Swedbankai un baumām par tās bankrotu. Cilvēki diennakts laikā no bankas izņēma ap 30milj. latu. Interesanti, cik vēl paspēja arī aizskaitīt prom. Baumu fenomens pie mums nostrādā jau atkārtoti. Šoreiz beigu fāzē benzīnu ugunij pielēja sociālie mediji, jeb precīzāk – Twitter. Atklāts ir jautājums – kā cīnīties ar baumām – vai tās jānoliedz vai jāignorē. Šinī gadījumā mans īsais rezumē – līdz ko bankas darbinieki saprata, ka šādas baumas ienāk no vairākām pusēm un rezultējas sistemātiskā naudas aizplūšanā, pirmais, ko vajadzēja izdarīt – momentā iniciēt  krimināllietas ierosināšanu par nepatiesu baumu izplatīšanu un t onokomunicēt. Sliktāk nebūtu bijis. Taču visi mēs pēc kāzām esam gudri ar čībām uz galda, TV pulti rokās, laptopu blakus un alus kausu rokās. Un, protams, pilnu sauju ar viedokļiem.

Ja arī Tev ir palicis atmiņā kāds notikums, kas būtu pierakstīšanas vērts – padalies!

Lai Jums notikumiem bagāts 2012!

P.S. Klīst baumas, kas tas būšot pēdējais – netaupieties!

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

5 komentāri