Kā nekļūt par baumu upuri

Masu panika, kas saistīta ar finansēm, mūsu valsti piemeklē jau atkārtoti. Domāju, ka liela daļa jau piemirsusi, piemēram, „pilnīgi drošas” baumas, ka tiks devalvēts lats, kas izraisīja masveida naudas maiņu uz eiro. Man nav ilūziju par to, ka Swedbank gadījums būs pēdējais baumu vilnis par finanšu tēmu, jo dzīvojam valstī, kur jebkuras negatīvas tenkas par šo tēmu uztver ar krietni lielāku uzticības devu, nekā amatpersonu paziņojumus, kuriem Latvijā pēc SKDS datiem tic tikai 13,5% (!!!) iedzīvotāju. No tiem 12,8% drīzāk tic, bet pilnībā tic vien 0,7%.

Tādēļ šinī ierakstā daži vienkārši ieteikumi, ko darīt, ja atkal saņemsiet īsziņu „No drošiem avotiem zināms, ka … bankrotēs… devalvēs u.tml.”

  1. Nopratiniet savu pirmo informācijas avotu no A-Z, neļaujot atbildēt ne uz vienu jautājumu ar „it kā…”,  „iespējams…”, „paziņa teica…”, „īsti nezinu, bet…”.
  2. Internetā (jo tur informācija nokļūst visātrāk) meklējiet oficiālu informāciju:
    • izskatiet lielākos ziņu portālus – jaunumus, kā arī meklēšanas logus, ievadot tur atslēgvārdus;
    • pārbaudiet informācijas plūsmu sociālajos medijos Twitter.com, draugiem.lv, Facebook.com, (Twitter.com meklēšanas funkcija strādā arī tad, ja tur neesat piereģistrējušies);
    •  pārbaudiet attiecīgās kompānijas/iestādes oficiālās vietnes, sociālo mediju kontus (tie parasti diezgan augstu uzrādās google.lv rezultātos. Ja tomēr pirmajā, otrajā  lapā neizlec, tad pie kompānijas nosaukuma meklēšanas lodziņā pierakstiet klāt arī attiecīgās vietnes nosaukumu. Piemēram, „Swedbank Facebook);
    • klausieties ziņu raidījumus (radio/tv (lielākās radio stacijas ir arī internetā));
    • ja informācija ir saistīta ar kādu ārvalstu iestādi (kā Swedbank gadījumā ar baumām par slēgtajām bankas filiālēm Zviedrijā un Igaunijā), izmantojiet google.lv, meklējot informāciju attiecīgās valsts valodā – elemetāras frāzes iztulkojiet, izmantojot http://translate.google.lv/ – rindkopas tas tulko nekorekti, taču ar atslēgvārdiem tiks galā. Tas jūs aizvedīs līdz attiecīgās valsts medijiem. Arī tur atrasto informāciju variet iztulkot ar to pašu tulkotāju un vismaz aptuveni sapratīsiet, par ko ir runa. Var arī meklēt sociālajos medijos cilvēkus, kas informāciju var iztulkot.
    • Meklējiet paziņas, kurām ir vistiešākais sakars ar konkrēto jautājumu/nozari, vai arī mediju pārstāvjus, kuri, ja arī nezinās oficiālu informāciju, zinās, kur vislabāk to meklēt, lai uzzinātu iespējami ticamākus paziņojumus.
    • Pēc vajadzības atkārtojiet jebkuru augstāk redzamo punktu, jo baumu karstākajā punktā informācijas plūsma ir milzīga – jāspēj tikai ar vēsu prātu izsijāt faktus no muļķībām.

Šīs ir pašas vienkāršākās lietas, ko ļoti ātri var paspēt izdarīt jebkurš. Tas baumu izplatīšanas un tam sekojošā darbību viļņa ķēdē var būt izšķiroši. Cilvēki šādās situācijās ir ļoti jūtīgi un bieži vien spriestnespējīgi, tādēļ viegli ļaujas pūļa psihozei.

Un nobeigumā atcerieties, ka nepatiesu baumu izplatīšana ir krimināli sodāma, tādēļ pirms paniskiem ierakstiem padomājiet divreiz. Divi spilgti muļķības piemēri no vakardienas:

1. Apskatot dziļāk to Twitter lietotāju, kuri sākotnēji meta iekšā visskaļākos apgalvojumus par Swedbank krahu, vārdus un uzvārdus, secināju, ka lielākā daļa bija skolnieki, kas ne tikai nespēj izanalizēt bankas bankrota iespējamības riskus, bet arī neapzinās, kādas sekas jebkurš šāds ieraksts var radīt.

2. Kāds Twitter lietotājs iemeta paziņojumu “KAS NOTIEK AR SWEDBANK? HANZANET NEIET! #SWEDBANK“. Protams, ka tas, dažam labam tikai “pastiprināja aizdomas” par to, ka “kaut kas te tīri nav”. Pēc dažām minūtēm sekoja ziņojums “Ar SWEBANK viss labi, bija izkritis LAN vads #SWEDBANK #HANZANET“.

P.S. Arī man nauda glabājas Swedbank. Uz bankomātu negāju. Izdarīju visu augstā minēto+iegāju internetbankā, testa pēc pārskaitīju nedaudz naudas no viena konta uz otru Swedbank kontu, sazvanīju draugu, kurš savulaik strādājis Swedbankā, un viss – aizgāju ar draugiem uz hokeju.

P.S.2 Par baumām iesaku palasīt arī šos trīs gabalus: 1. Īsi par iebiedēšanu 2. Nāvīgās baumas. 3. Īsi par iedvešanas mākslu.

, , , , , , , ,

  1. #1 by Ksenija on 13 decembrī, 2011 - 11:36

    Tas viss ir ļoti noderīgi, bet kad tu atrodies t/c Alfa un pa skaļo paziņo, ka Swedbankas filiāle (nezināmo iemeslu dēļ) slēdzas ciet un izbrīnīto/satraukto/izmisušo cilvēku priekšā nolaižas restes.. sajūta diezgan interesanta, neteiktu, ka patīkama 🙂 diez vai, ka tajā brīdī vairākums var ar vēso prātu pieņemt lēmumus, rīkoties loģiski… bailes ir pārāk spēcīgs dzinējspēks, kad jau ir sakrāta negatīva pieredze -> kā arī, šis vairākums “nespēj izanalizēt bankas bankrota iespējamības riskus”, tad arī seko rezultāts, ko tikko saņemam

    • #2 by Gunārs Klēģers on 13 decembrī, 2011 - 14:48

      Tad, kad cilvēks pieņēmis lēmumu iet un izņemt savu naudu, viņu neviens paziņojums nevar pilnībā nenomierinās, līdz viņš būs atguvis drošības sajūtu. Te variāk runa līdz lēmuma pieņemšanai. Un, protams, 2 vienādu situāciju nav (lai gan baumas par lata devalvāciju izplatījās līdzīgā veidā un spēkā), tādēļ nav universālas formulas, kā rīkoties. Cilvēku reakcija, piemēram, Swedbank gadījumā ir ilgstošas nenoteiktības, vilšanās un dezinformācijas rezultāts. Uzticības zaudēšanas sekas. To tik viegli atgūt nav iespējams, jāpaiet ļoti ilgam laikam.

  2. #3 by Raimis on 13 decembrī, 2011 - 10:59

    Ir ļoti auglīga augsne … tas, kas noticis vienreiz (Banka Baltija), noteikti notiks arī otrreiz (Krājbanka), bet tas, kas noticis otrreiz, noteikti notiks arī trešoreiz (baumas par Swedbank). Jautājums tikai – KAD? ..un kurš paspēs izsprukt sveikā un kurš nē.

    Krājbankas gadījumā baumas presē, internetā, TV tika noliegtas vairākas dienas un beigās viss slikti. Varbūt tomēr labāk ticēt baumām?

    • #4 by Gunārs Klēģers on 13 decembrī, 2011 - 14:54

      Es, protams, neesmu finanšu guru un nevaru pateikt, kas atkārtosies, kas nē. Dalos pieredzē ar to, kā pats pieņēmu lēmumu. Neatminos gadījumu, kad šādā veidā izplatītas masveida baumas pie mums būtu izrādījušās patiesas. Ne pirmo reizi tas skar arī Swedbanku. Tāpat baumas par devalvāciju, kad visi paniski mainīja Ls uz Eur. Es neesmu piedalījies nevienā no šīm akcijām. Taču nesaucu cilvēkus, kas baumām ļāvušies, par muļķiem vai citādi nievājoši, jo viņu reakcija ir saprotama – bailes par sevi un tuvajiem. Te muļķu nav. Ir gudri cilvēki, kas šādā veidā perfekti izmanto sabiedrības noskaņojumu savās interesēs. Vai ļauties? Domāju, ka tā cilvēks sevi dzen stresā. Jāmācās no iepriekš pieredzētā, jāminimizē riski, ko nu kurš ar to saprot, un jādzīvo mierīgi. Es esmu pieņēmis, ka šāda finansiālā un sociālā nenoteiktība pie mums un vispār pasaulē ir kļuvusi par normu. Vienkārši jāpielāgojas un viss. Esmu par slinku, lai dzīvotu uz pulvermucas ar moto “ka tik kaut kas nenotiek”. Tā ir vieglāk :).

Atstāj komentāru