Kontekstā ar daudz un visādiem biedējošiem gan LV, gan indivīda turpmākajiem pastāvēšanas scenārijiem šāds materiāls kādam varētu palīdzētu drusku vēsāk uztvert kopainu.
Apzināti radītas bailes ir veids, kā piespiest cilvēku darboties pret viņa paša gribu.
Cilvēkus iebiedē, lai:
- piespiestu cilvēkus veikt kādu darbību (putnu (tagad arī – cūku) gripa+vakcīnu bizness, protesti, mītiņi, kaitīgas vielas kaimiņvalsts produktos u.c.)
- iegūtu no cilvēka informāciju (tiesībsargājošās iestādes, militārā sfēra)
- vervēšanai (partijas, reliģiskās organizācijas)
Bailēm ir vairāki līmeņi:
- izbīlis (pirmā reakcija uz draudiem)
- trauksme (nenoteiktības sajūta, gaidot nelabvēlīgu notikumu attīstību)
- bailes (reakcija uz reāli redzamām briesmām)
- šausmas, panika (nekontrolējamas „dzīvnieciskas” bailes)
Der zināt:
- Bailes par nezināmo vienmēr ir lielākas, salīdzinot ar bailēm par zināmo, jo cilvēks vienmēr saģenerē ļaunāko iespējamo scenāriju.
- Katram cilvēkam ir atšķirīga kontrolējamo un nekontrolējamo baiļu robeža.
- Šoks, kas radies no bailēm, ilgst aptuveni 15-30 minūtes.
- Bailes izkropļo cilvēka uztveri, atmiņu un domāšanu, tādējādi neļaujot sakoncentrēties darāmajam vai adekvātai domāšanai.
- Ja subjekts domā, ka no radušās situācijas ir kāda izeja, bet viņam nav iespējas to izmantot, tad iestājas panika.
- Fiziski vai morāli noguruši cilvēki ir vieglāk iebiedējami, salīdzinot ar fiziski un morāli spēkpilniem.
Izceltais pirmais teikums vistiešākajā veidā ir attiecināms uz cilvēku morālo stāvokli Latvijā šobrīd, jo neviens nav spējīgs puslīdz ticami pateikt, kas būs un kad tas būs. Ir bijuši vairāki slikti un ne tik slikti scenāriji, kas ir nepiepildījušies/pārspēti, un galvenais, ka „īstā krīze” visu laiku tiek atlikta uz priekšu. Informācijas trūkums no atbildīgo personu puses rada informācijas dzemdēšanu no „parasto” iedzīvotāju vidus, kas tiek pamatota uz baumām, kaut kur dzirdēto, bieži vien sējot lielu nedrošības un trauksmes sajūtu, kurai nav faktiska pamata.
Klasiskie baiļu „veicinātāji”:
- fiziskā drošība (savējā, tuvinieku, draugu)
- savu īpašumu nosargāšana (mājas, mašīna, mantas)
- normāla „savas lietas” funkcionēšana (bizness, hobijs)
Ap šiem faktoriem tad arī grozās iebiedēšanas metodes, neatkarīgi no tā, vai tā attiecināma uz vienu aizdomās turamo indivīdu, vai veselu valsti vai pat visu pasauli. Pie mums šobrīd visi šie trīs faktori ir iekļauti riska zonā, kas par tiem rada kā minimums raizes. Mums ir bijušas ziņas par 90-to gadu reketieru iznākšanu no cietumiem, noziedzības pieaugšanu u.tml., tā rezultātā ir bijuši publiski policijas aicinājumi iegādāties pašaizsardzības līdzekļus. Lai nebūtu pārpratumu – protams, ka par šīm lietām ir jāpiedomā un kaut kas vairāk vai mazāk jāpamaina savā ikdienā, tomēr der atcerēties, ka piepildās tieši tas, no kā nemitīgi indivīds baidās. Var un arī ir vairākās jomās grūtāk, nekā bija. Nav tak apokalipse. Kāds uzēdīs sausiņus, kāds aizbrauks uz ārzemēm – apstākļu spiests domās par sev drošu eksistēšanu. Taču arī tādā situācijā ir divas iespējas, no kā izvēlēties – eksistēt, vai dzīvot. Īsāk sakot – stay cool (vai arī „calm” – kā nu kuram gribās)/get a life!
P.S. Ja nu kāds par bailēm vēlas palasīt vairāk – googlē var atrast materiālus gan lv, gan importa valodās. Galu galā ir arī daudz grāmatas un arī psiho-speciālisti, kuri var (mēģināt) sakārtot galvu.
Šis ir ieraksts Nr.3 mindfcuk sērijā. Iepriekšēji divi:
Lai drusku jautrāk – 2 filmiņas, abas par uzdrīkstēšanos.
Gunāra Klēģera pieraksti 